Kad uzņēmumam jāsāk domāt par darba devēja tēlu? Kā tas veidojas? Vai drīzāk – kā to paši veidojam? Kāda loma tajā ir digitalizācijai? Un kādi izaicinājumi mūs sagaida, lai piesaistītu uzņēmumam jaunus talantus? Par to visu runājam ar uzņēmuma “ERDA” dibinātāju Zani Čulkstēnu.
“ERDA” ir stratēģisko konsultāciju uzņēmums personāla un komunikācijas jomā, kas, cita starpā, specializējas darba devēju zīmolu veidošanā. Jāpiemin, ka Zane ir arī laikmetīgās mākslas centra “Kim?” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas padomes locekle.
Uz jautājumu, kas ir digitalizācija, Zane atbild, ka tā ir manuālu procesu padarīšana par digitāliem, automatizētākiem, ātrākiem, produktīvākiem un efektīvākiem.
Saruna #8 “Darba devēja tēls – izaicinājumi”
“Excellent Latvia” valdes loceklis Elvis Kvalbergs un Zane Čulkstēna aplūko:
- Kā veidojas darba devēja tēls, un kā varam to ietekmēt?
- Kad uzņēmumam jāsāk par to domāt?
- Kā tēla veidošanai var izmantot digitalizāciju?
- Kādi izaicinājumi mūs sagaida, lai piesaistītu uzņēmumam jaunus talantus?
- Kā ieviest digitālos risinājumus dažādu paaudžu kolektīvā?
Kad uzņēmumam jāsāk domāt par darba devēja tēlu?
Zane novērojusi, ka par darba devēja tēlu uzņēmumi parasti domā darbinieku rekrutēšanas posmā. Tāpat tie gatavi investēt darba devēja tēlā straujas izaugsmes vai akūta darbinieku trūkuma gadījumā.
“Bet tēls veidojas arī uz esošo darbinieku bāzes. Jāatceras, ka Latvija ir ļoti maza. Gandrīz visi zina kādu, kas strādā šur vai tur, vai vismaz var caur vienu zvanu noskaidrot,” situāciju iezīmē Zane Čulkstēna. Viņa stāsta, ka ASV ir jāseko līdzi, kādas atsauksmes par uzņēmumu ir internetā. “Latvijā tas viss ir uz plaukstas. Ja ir nepamatotas atlaišanas, nehumāna attieksme vai toksiski darba apstākļi – to visi zinās.”
Zane uzsver: lai piesaistītu talantus, Latvijas situācijā par tēlu jādomā jau pie ļoti maza apgrozījuma, jo demogrāfiskā situācija neuzlabojas un talanti visos laikos ir bijuši maz. Latvijā uz vakanci nekad nepieteiksies simtiem tūkstoši kā tas ir ar “Google” vai citiem šāda līmeņa uzņēmumiem.
Rekrutēšanas procesā pieredze dramatiska
Zane stāsta, ka līdzīgi kā tiek veikti slepenā klienta pētījumi, lai noskaidrotu, kāda ir klientu pieredze saskarsmē ar kādu uzņēmumu, personālvadības jomā tiek veikti arī slepenā darbinieka pētījumi. Proti, tiek apzināts, kāda ir potenciālā darbinieka pieredze, piesakoties darbā konkrētajā uzņēmumā.
Viņa atzīst: “Rekrutēšanas procesa pieredze ir dramatiska – lielākā daļa pat nesaņem apstiprinājumu, ka pieteikums saņemts. Bet tie ir potenciālie darbinieki un klienti! Un tas arī ir veids, kā radām tēlu par sevi.”
Jāatzīmē, ka daudzus no šiem komunikācijas soļiem, tai skaitā atbildi par darba pieteikuma saņemšanu, ir iespējams automatizēt, tādējādi aiztaupot laiku saviem darbiniekiem un vienlaikus nodrošinot pienācīgu saziņu ar potenciālo darbinieku vai klientu.
Kas ir darba devēja tēla pīlāri?
Pētījumi rāda, ka, piemēram, Z paaudzei (dzimuši no 1995.- 2012. gadam) pēc kovidlaika svarīgākais ir darba un dzīves balanss. Tas šai paaudzei ir svarīgāk arī par atalgojumu, – stāsta Zane, uzsverot, ka tā ir būtiska paaudžu atšķirība un ka svarīgākās lietas dažādām paaudzēm atšķiras.
Viņa piemin vēl vienu pētījumu, kas rāda, ka jauniešu (tostarp vidusskolnieku) vidū trīs būtiskākās lietas, kas laika gaitā var mainīties vietām, ir atalgojums, izaugsme un trešā – kopums, kas ietver sevī vadību, kultūru, darba vidi un mentālo veselību.
Zane uzsver, ka arī digitalizācijai darba vietā ir nozīme – tiem, kas ikdienā izmanto “Wolt” un “Bolt”, ir grūti saprast, kādēļ kaut kas jāgatavo “Wordā”, tad jāparaksta ar e-parakstu un vēl jāpārliecinās, vai otrā pusē ir saņemts.
Kā ieviest digitālos risinājumus dažādu paaudžu kolektīvā?
Zane Čulkstēna uzsver, ka digitālos risinājumus var ieviest jebkuras paaudzes darbiniekiem. Bet atšķirsies ātrums un apjoms. Vecāka gadagājuma cilvēkiem to vajadzēs ieviest lēnāk un pakāpeniskāk.
No pieredzes viņa saka: “Ja cilvēks redz, ka no tā ir jēga, tad būs motivācija iesaistīties.” Kā piemēru viņa min “Rimi” kasieres, kas arī ikdienā izmanto gan kases aparātu, gan skenē. Līdz ar to visu var apgūt.
“Vienlaikus jāņem vērā, ka mainās vadītāju paaudzes un darbinieku paaudzes, un katra digitalizācijas ziņā ir advancētāka. Arī mazāk bailīga un gatava pamēģināt. Ja nesanāks – nu nekas!” stāsta Zane.
Izaicinājumi, piesaistot jaunus talantus
Sarunas gaitā Zane atgādina, ka mūsu sabiedrība noveco un, ņemot vērā slikto demogrāfijas situāciju, jaunus cilvēkus un jaunus talantus piesaistīt uzņēmumam būs arvien grūtāk. “Mums jārēķinās, ka lielākā daļa darbinieku būs vecumā 60 plus.”
Viņa uzskata, ka attiecībā uz jauniešiem lielākais izaicinājums būs panākt, lai viņi vispār vēlētos kaut ko darīt. Zane saka: “Mūsu labklājības līmenis, acīmredzot, ir sasniedzis tādu stadiju, ka jaunajai paaudzei, kam viss ir nodrošināts, zūd motivācija strādāt un vispār izpratne par darba tirgu”.
Runājot par 27 000 jauniešu, kas saskaņā ar datiem šobrīd Latvijā ne mācās, ne strādā, Zane atzīst: “Esam uzaudzējuši paaudzi, kura pieaugošas labklājības apstākļos var atļauties nedarīt neko.”
Viņa atzīmē trīs virzienus jeb “cīņas”, pie kā būs īpaši jāpiestrādā, lai jauniešus iesaistītu darba tirgū:
- Lai jaunieši vispār kaut ko dara karjeras kontekstā
- Lai iet mācīties vai strādāt tajās jomās, kur ir nākotne
- Lai pēc iespējas ātrāk iegūst praktisku izpratni par darba tirgu. Pētījumi rāda, cik kritiski svarīgas ir prakses jau vidusskolā, aiziešana līdz uzņēmumiem jau Ēnu dienā, kā arī tas, ka uz skolu vai augstskolu atnāk uzņēmumu pārstāvji
“Problēma ir tā, ka viņi (jaunieši) dzīvo paralēlā universā. Daudziem liekas, ka viņi kļūs influenceri vai Porziņģi. Tas ir līdzīgi kā paziņot, ka mans plāns ir vinnēt loterijā,” saka Zane.
Tādēļ Zane Čulkstēna ļoti aicina uzņēmumus pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) progrāmmā “Skolēnu vasaras nodarbinātība” un ņemt skolniekus praksēs vasarā. No savas pieredzes viņa atzīst, ka visi uzņēmumi, ko viņa zina, kas ir piedalījušies šajā programmā, ir ļoti priecīgi par to, jo skolnieki ir ļoti labi darbinieki.
Šobrīd skolēnu pieprasījums pēc darba vietām vasarā krietni pārsniedz darba devēju piedāvāto vakanču skaitu.
Noslēdzot sarunu, Elvis kopsavelkot saka: “Ņemot vērā tos 27 000, pie mūsu demogrāfiskajām tendencēm cīņa par tiem labajiem kļūs vēl sīvāka. Tādēļ arī darba devēja tēls būs arvien svarīgāks.”
Klausieties arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Digitalizācija nav galamērķis, bet ceļojums. Šī tēma ir plaša kā internets un dziļa kā okeāns. Lai palīdzētu uzņēmējiem digitalizācijas ceļā, raidierakstā iepazīstam gan veiksmes stāstus un klupšanas akmeņus, gan viedokļus un vienkārši interesantas atziņas.
#1 “Ko grāmatvedībā varam darīt citādi”
#2 “Vai Latvija var būt zaļā Dubaija?”
#3 “Kā digitalizācija palīdz mazumtirdzniecībā?”
#4 “Vai sportisti kļūst par kiborgiem?”
#5 “Ko rāda pirmais mēnesis ar e-rēķiniem?”
#6 “Tehnoloģiju laikmets pieprasa citādu izglītību”
#7 “Digitalizācija reģionos – Cēsu pieredze”
Iesakiet arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
