Tuvojoties Ēnu dienai, sarunājamies ar “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētāju Jāni Krievānu. Par tehnoloģijām, jauniešiem, izglītību un to, kā digitalizācijas iespaidā mainās gan izglītības un skolotāju loma, gan paši bērni un jaunieši. Kādas ir pozitīvās tendences, un par ko mums valsts līmenī būtu jāsatraucas?
Jānis Krievāns organizāciju “Junior Achievement Latvia” vada jau 14 gadus. Tā ir lielākā izglītības organizācija Latvijā, kas īpašu vērību pievērš biznesa izglītībai. “Junior Achievement Latvia” (JAL) ir viens no 40 JA Europe un 118 Worldwide tīkla biedriem. Eiropas Komisija to atzinusi par vienīgo pozitīvo iniciatīvu Latvijā, kas ilgtermiņā un metodiski nodrošina jauniešiem uzņēmējdarbības izglītību.
“Junior Achievement Latvia” katru gadu nodrošina Eiropā aprobētu un Latvijas vajadzībām pielāgotu praktiskās biznesa izglītības programmu pieejamību aptuveni 120 000 skolēnu. Savu dalībskolu skolotājiem tā piedāvā arī kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības programmas gan Latvijā, gan ārzemēs.
Kā atzīst Jānis Krievāns, galvenā misija organizācijai ir audzināt jauno biznesa paaudzi gan caur skolēnu uzņēmumu gadatirgu, Ēnu dienām, gan skolotāju izglītošanu.
Saruna #6 “Tehnoloģiju laikmets pieprasa citādu izglītību”
“Excellent Latvia” valdes loceklis Elvis Kvalbergs un Jānis Krievāns sarunājas:
- Vai mākslīgā intelekta ienākšana paredz paradigmas maiņu izglītībā
- Vai mākslīgais intelekts aizstās skolotāju, un kā mainīsies šī profesija
- Kā automatizācija maina darba tirgu – kas pazudīs un ko vajadzēs
- Kā produktīvi izmantot mākslīgo intelektu mācību procesā
- Vai jaunieši bez profesijas kļūs par vēl vienu grupu, kas gulsies uz valsts sociālā budžeta pleciem?
- Kādēļ pamatizglītībai būs arvien lielāka loma?
- Kāda bijusi skolēnu uzņēmumu attīstība 12 gadu laikā
- Ko bērni gūst Ēnu dienā
- Kā darba devējam organizēt Ēnu dienu, lai tā būtu jēgpilna gan uzņēmumam, gan skolēnam
- Kas uzņēmumiem jādara, lai būtu pievilcīgi spožākajai jaunās paaudzes daļai
Ēnu diena – topā karjeras izvēlei
Ēnu diena šogad Latvijā norisināsies 4. aprīlī. Kā atzīmē Jānis Krievāns – Ēnu diena ir karjeras izglītība, kas vajadzīga ikvienam. Pateicoties ekskursijām uz uzņēmumiem, tā ļoti palīdz skolēniem karjeras izvēlei.
Viņš uzsver, ka no darba devēja viedokļa uz to jāskatās plašāk – tā ir jāsagatavo, tai jābūt mazliet teatrālai, lai būtu izglītojoša. Jānis saka: diez vai, skatoties, kā atbildam uz e-pastiem, skolēnam radīsies priekšstats par nozari, profesiju un darba vietu.
Ēnu dienā “mēs esam kā mentori. Jāizstāsta, ar ko nozare saskaras, kāda izglītība vajadzīga, kas profesijā ir interesants vai aktuāls. Tad parāda, ka ir sapulces, plānošanas darbi, mēs izmantojam tādas un tādas sistēmas, kas ikdienā ir neatņemama daļa. Kādus rīkus es kā vadītājs vai inženieris, vai progrmmētājs izmantoju. Ar šīm lietām iepazīstinām, nevis vienkārši darām ikdienas darbu,” iesaka “Junior Achievement Latvia” vadītājs. Viņš uzsver, ka tā ir saruna, sava laika investīcija jaunietī. Tad tas nes savu devumu. “Skolotājs nevar zināt to, ko zinām mēs, kas strādājam nozarē gadu gadiem.”
Tā ir arī iespēja uzņēmējiem paskatīties uz sevi no malas – “kas tad īsti ir tas, ko es ikdienā daru. Kas ir tās lietas, kas man ir svarīgas un kas man pašam būtu jāattīsta”.
Lai jaunietis laicīgi spēj pieņemt lēmumu par savu profesiju
Jānis Krievāns uzsver, ka priekš Latvijas laikus iepazīt interesējošo profesiju un pieņemt lēmumu, vai es šo studēšu vai nē, ir ļoti svarīgi, jo katrs studiju gads maksā ļoti dārgi. Ir ļoti svarīgi, lai jaunietis spēj laicīgi pieņemt arī lēmumu nestudēt konkrētajā studiju programmā un izvēlēties citu augstskolu.
“Jo ātrāk skolēns, students tiek darba tirgū un savā profesionālajā karjerā, jo valstij tas ir izdevīgāk. Katrs gads maksā lielu naudu. Līdz ar to ir svarīgi izdarīt pareizo izvēli. Un Ēnu diena ar to var palīdzēt,” saka Jānis Krievāns.
Pieteikšanās uz Ēnu dienu notiek uz “Excellent” platformas
Jānis stāsta, ka no vecās sistēmas organizācija pārgāja uz “Excellent” programmatūru, kur tagad notiek pietekšanās Ēnu dienai. “Sistēma pabeigta nebūs nekad, jo visu laiku gribēsim kādas inovācijas,” saka Jānis, uzsverot, ka tā būs labākā sistēma pasaulē saistībā ar Ēnu dienu, jo Ēnu dienas ir vispasaules programma.
“Mēs esam pirmie, kas ieviesām šādu digitālu sistēmu Ēnu dienas procesa pārvaldīšanai – sākot no iespējas skolēnam pieteikties, uzņēmumam akceptēt vai noraidīt u.c. Šādas sistēmas vēl nav nekur citur. Mēs esam mentorējuši gan Brazīliju, gan Apvienotos Arābu Emirātus, gan Lietuvu un daudzas citas valstis, stāstot par mūsu pieredzi. Mums ir vairāk nekā 2000 uzņēmumu, kas reģistrējas. Tiek piedāvātas vairāk nekā 12 000 vakanču. Teju 50 000 skolēni reģistrēti sistēmā. Tie ir ļoti labi rādītāji, ņemot vēl vērā mūsu valsts iedzīvotāju, skolēnu un studentu skaitu,” stāsta Jānis Krievāns.
Skolēnu uzņēmumi attīstījušies ļoti strauji – tie vairs nav apgleznoti akmentiņi
Vēl viena no “Junior Achievement Latvia” aktivitātēm ir skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgus “Cits Bazārs”. Jānis stāsta, ka skolēnu uzņēmumi 12 gadu laikā ir attīstījušies ļoti strauji gan skaitliskā, gan kvalitātes ziņā. “Ejam uz produktiem ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver Jānis. To skaits audzis no 400 uzņēmumiem pirms 12 gadiem uz 1700 uzņēmumiem šobrīd, kaut arī skolēnu skaits Latvijā ir samazinājies.
Arī kvalitāte ir krasi paaugstinājusies – inovēšana un attīstība gājusi strauji uz priekšu. Tie vairs nav apgleznoti akmentiņi utml. Viņš atzīst, ka tie uzņēmumi, kas pirms 12 gadiem vidusskolu līmenī bija uzvarētāji un pārstāvēja Latviju starptautiski, tagad neiekļūtu pat pamatskolu grupas finālā.
Izglītojoši materiāli, mentors un finansējums prototipa ražošanai
“Esam to veicinājuši, jo mūsu digitālā sistēma sniedz iespēju nodrošināt viņiem plašu klāstu ar materiāliem, vebināriem utt. Kopā ar “Printful” un Rīgas Biznesa skolu attīstījām metodoloģisko programmu, kā skolēniem attīstīt tehnoloģiskos produktus. Skolēniem tiek nodrošināts arī mentors un minimāls finansējums prototipa ražošanai. Šādi esam radījuši skolēnu uzņēmumus, kuriem vajag vien investīcijas, un būs gatavi startapi,” stāsta Jānis Krievāns.
Viņš atklāj, ka Eiropas līmenī tiks izveidots arī fonds, kurā būs paredzēti miljoni riska kapitāla ieguldījumiem skolēnu uzņēmumos.
Mākslīgais intelekts jāiekļauj izglītības programmā
Jānis atzīst – ja mākslīgo intelektu neieliks izglītības programmā kā pamatbloku, kas jāapgūst, izveidosies milzīga plaisa starp tiem, kas pašmācības ceļā to būs apguvuši, un tiem, kas to neapgūs.
Viņš uzsver, ka tagad daudz vairāk nekā jebkad arī jāmāca tādas prasmes kā kritiskā domāšana.
Kā mainīt izglītības sistēmu?
Jānis uzskata: “Latvijā izglītības sistēma ir balstīta uz viduvējībām. Mums jāskatās, lai varam attīstīt izcilību. Tad izglītības sistēmai jāmainās.” Abi sarunas biedri spriež, ka uz izcilībām vērsta izglītības sistēma ASV strādā ļoti labi. Bet tur, savukārt, novārtā tiek pamesta otra puse – tie, kas nav izcilnieki. Jānis Krievāns atzīmē, ka labākā izglītības sistēma tiek atzīta Somijā. Arī Igauniija līdzinās tai.
Ja mākslīgais intelekts attīstīsies tā, ka būs uzticams (šobrīd vēl tā nav), tad ikviens varēs tikt pie pasaulē labākajiem privātskolotājiem. Savukārt skolotājs kļūst vairāk par mentoru.
Kā iekļaut darba tirgū tos, kam nav prasmju
Jānis Krievāns saka, ka mūsdienu jaunieši krietni atšķiras no mums gan pēc kultūras, gan ētikas, gan tā, ko viņi sagaida no darba.
Tagad jauniešiem atalgojums vairs nav noteicošais, meklējot darbu. Tagad svarīgākais darbā ir iespēja gūt pieredzi, alga otrajā vietā un tresāis ir elastīgs darba laiks. Tas jāņem vērā. Viņš uzsver, ka attālinātais darbs jaunajai paaudzei ir ļoti aktuāls. Arī vide ir ļoti svarīgs faktors.
Par tiem, kas ir profesionāļi un ar prasmēm, būs jācīnās vienmēr. Taču jādomā arī par tiem, kam nav prasmju – kā viņus iekļaut darba tirgū.
“Pazudušie jaunieši” – risks sociālajam budžetam
“Var būt tā, ka izdodas kļūt par tiem influenceriem un blogeriem, un strādāt no mājām, par ko daudzi noteikti sapņo. Bet var būt tā, ka mēs sastopamies ar milzīgu bezdarbu jauno paaudžu kategorijā, kuriem būtu jau jābūt top, top karjeras augšgalā ar profesionālajām zināšanām, bet viņš ir gājis uz to savu sapni un nav apguvis īsti nevienu no profesijas lietām. Un nav atbilstošs mūsdienu darba vajadzībām,” situāciju iezīmē Jānis Krievāns.
Elvis papildina – tā ir tendence, kas ir daudzās valstīs, ka ir ļoti daudz pensionāru, kurus jāuztur, un ir ļoti daudz jauniešu, kurus jāuztur.
Jānis atzīmē, ka “Latvijā ir tā sauktie “pazudušie jaunieši”, kas ir 20 000 gadā, kuriem nav izglītības un kuri nav darba tirgū. Tas ir satraucoši. 20 000 ir liels skaits, par kuriem mēs neko nezinām. Tie ir potenciālie riski, kas būs uz mūsu sociālā fonda.” Jānis uzdod jautājumu, vai šis risks ir ievērtēts pensiju sistēmā?
Automatizācija maina darba tirgu – kas pazudīs un ko vajadzēs
Elvis stāsta, ka pieprasījums pēc junior līmeņa programmētājiem zūd, jo šie darbi tiek automatizēti. “Drīz vairs nebūs rezerves variants pelnīt ar šīm prasmēm vai iet uz fabrikām strādāt, jo fabrikā arī viss būs automatizēts. Un kas tad notiks?”
Jānis papildina, ka ir risks, ka šie cilvēki gulsies uz mūsu sociālā fonda pleciem. “Arī taksisti drīz vairs nebūs aktuāli. Un ļoti daudzas tādas profesijas – kasieri, pārdevēji un citas zemi kvalificētas profesijas ir tās, kas izzudīs. Pār to ir jāsatraucas,” saka Jānis.
Viņš uzskata, ka rokdarbiem būs mazs pieprasījums, bet tie būs dārgi. Tehniskajās profesijās kā mehāniķi, santehniķi, elektriķi, inženieri – tur daudz kas būs automatizēts, bet būs vajadzīgi cilvēki, kas prot šīs tehnoloģijas pārvaldīt.
“Digitalizācija ir nazis, kas griež uz abām pusēm. No vienas puses, tā dod ļoti daudz iespēju. No otras – tā bez žēlastības griež nost visu, ko var nogriezt. Tas ir tas, ko kapitālisms dara – ja kaut ko var efektivizēt, tas tiks izdarīts,” kopsavelkot saka Elvis Kvalbergs.
“Tas nozīmē, ka arvien lielāka loma būs izglītībai,” piebilst Jānis Krievāns.
Pamatizglītībai arvien lielāka nozīme
Jānis Krievāns uzsver, ka šobrīd “daudzi dzīvo savā informācijas burbulī, kur piedāvā tikai viņiem aktuālos video, kas galīgi nav izglītojoši. Bieži vien tā ir informācija, kas mūs arvien dziļāk degradē. Daudzi nezina ne, kas notiek Latvijā, ne pasaulē. Tāpēc pamatizglītībai būs arvien dziļāka nozīme”.
Elvis uzdod izaicinošu jautājumu – vai mums būs jācīnās ar bezdarbībā sirgstošu jauniešu – zombiju rindām?
Jānis saka, ka Latvijā jauniešu, kam kaut kas interesē un kam sanāk, ir arvien vairāk. Tādēļ šajā līmenī par šī brīža jauniešiem ir laba sajūta.
Visu sarunu klausieties raidierakstā!
Klausieties arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Digitalizācija nav galamērķis, bet ceļojums. Šī tēma ir plaša kā internets un dziļa kā okeāns. Lai palīdzētu uzņēmējiem digitalizācijas ceļā, raidierakstā iepazīstam gan veiksmes stāstus un klupšanas akmeņus, gan viedokļus un vienkārši interesantas atziņas.
#1 “Ko grāmatvedībā varam darīt citādi”
#2 “Vai Latvija var būt zaļā Dubaija?”
#3 “Kā digitalizācija palīdz mazumtirdzniecībā?”
#4 “Vai sportisti kļūst par kiborgiem?”
#5 “Ko rāda pirmais mēnesis ar e-rēķiniem?”
Iesakiet arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
