Kā digitalizācija maina grāmatveža profesiju?

Digitalizācija maina grāmatveža lomu no datu ievadītāja uz analītiķi un biznesa konsultantu – tā diskusijā “Kā digitalizācija maina uzņēmuma vadītāja un grāmatveža lomu” secināja eksperti.

Laikam ejot un attīstoties gan cilvēku zināšanām un prasmēm, gan tehnoloģijām, mainās ikviena profesija. Par to, kā tehnoloģiju attīstība maina grāmatveža ikdienu, veicamos darbus un nepieciešamās kompetences, sarunājās pārstāvji no “Excellent Latvia”, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma “Rerum” un būvniecības uzņēmuma “Monum”.

Diskusija notika “Excellent Latvia” sadarbībā ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju un izdevniecību “Dienas Bizness” organizētajā vebinārā “Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi”.

Grāmatveža profesija attīstās

Diskusijas dalībnieki atzina, ka notiek grāmatveža profesijas attīstība, kas ietver arī nepieciešamību pēc jaunām prasmēm un iemaņām. 

Kā stāstīja LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un digitālās grāmatvedības eksperte Ilze Palmbaha-Zvirbule,  ASV un Eiropas universitāšu pētījumi rāda, ka digitālais laikmets grāmatveža lomu izmaina, jo ikdienas darbā ienāk automatizācijas rīki. “Šis laikmets ir pilnībā visu mainījis. Digitālās tehnoloģijas un dažādas platformas ir ienesušas iespēju kopdarboties un komunicēt tiešsaistē. Tā rezultātā grāmatveža profesija ļoti mainās,” saka Ilze Palmbaha-Zvirbule.

“PVN numurs vairs nav jāpārbauda, jo to dara sistēma. Ir daudz tādu lietu, ko paveic sistēmas. Līdz ar to grāmatvedim ir svarīgi būt par analītķi, atbalstu uzņēmuma vadītājam, jāspēj iedziļināties uzņēmuma stratēģijā un būt par padomdevēju. Grāmatveži kļūst par analītiķiem un  biznesa konsultantiem,” viņa uzsver.

Ilze Palmbaha-Zvribule skaidro: būt par analītiķi nozīmē, ka biznesa vadības sistēma vai grāmatvedības programma saģenerē datus, un grāmatvedis saprot un spēj konsultēt uzņēmuma vadību par to, kas ir labi un kas nav. Viņa uzsver, ka tikpat svarīgi ir arī, lai vadītāji ieklausās grāmatvežos, jo viņi var sniegt profesionāli ļoti vērtīgu atzinumu.

Arī “Excellent Latvia” valdes loceklis Elvis Kvalbergs piekrīt, ka labs grāmatvedis var konsultēt uzņēmuma vadītāju par to, kā raudzīties uz biznesa rezultātiem un budžetu. Tādēļ īpaši vērtīgi uzņēmumam ir izmantot arī kādu biznesa inteliģences rīku, kas, automātiski apkopojot aktuālos datus, atspoguļo biznesa izaugsmi, naudas plūsmu u.c. Savukārt grāmatvedis-eksperts var konsultēt, kur ir redzama kāda problēma un ko uzņēmumam vajadzētu uzlabot finanšu jautājumos.

Savukārt būvniecības uzņēmuma “Monum” galvenais grāmatvedis Artūrs Bute uzskata, ka grāmatveža loma kā tāda nemainās, bet mainās datu aprites ātrums, kontrole un pārskatāmība. Izmantojot digiltālos rīkus, tos ir vieglāk kontrolēt, var redzēt, kurš dokuments pie kā atrodas. Rezultātā samazinās grāmatveža tehniskais darbs, jo to paveic digitalizācijas rīki.

Grāmatveža kompetence paplašinās

Elvis Kvalbergs uzsver, ka, līdz ar digitalizāciju, grāmatvedis kā profesija nekur nepazudīs: “Grāmatveži būs vajadzīgi pat vēl vairāk. Vienkārši būs mazāk jādara tādi darbi, par kuriem tāpat reti kuram grāmatvedim deg sirds, kā piemēram, pārbaudīt PVN kodus.” Elvis atzīst, ka digitalizācija notiek jau kopš 1983. gada, un mēs pat nenojaušam, cik daudz darbu jau ir automatizēti un kļuvuši par pašsaprotamām lietām.

Uzņēmuma “Rerum” pārdošanas vadītājs Matīss Vaišļa atzīst, ka grāmatveža profesijā pienākumu kļūst arvien vairāk. “Ja agrāk grāmatvedība vairāk bija prasība no valsts puses, tad tagad tā kļūvusi par biznesa vajadzību. Agrāk grāmatvedis vairāk nodarbojās ar datu ievadi. Tagad tas tiek vai jau ir automatizēts. Bet nāk klāt arī jauni pienākumi – AML, transfēru cenu politika, ilgtspējas pārskati.” 

Viņš atzīst, ka, neveicot tehnoloģiskus uzlabojumus, grāmatveža amats kļūst ļoti sarežģīts, jo darbu apjoms palielinās. Līdz ar to risinājums ir vai nu daļu darbu automatizēt un cilvēkam darīt to, kas rada lielāku pievienoto vērtību, vai arī – ļoti augs nepieciešamie resursi, lai paveiktu to pašu darba apjomu.

Jomas, kādās grāmatvedim pilnveidoties

Diskusijas dalībnieki nosauca vairākus virzienus, kuros profesionālam mūsdienu grāmatvedim pilnveidot savas kompetences:

• Finanšu analīze – iemācīties saskatīt kopskatu un tendences
• Programmēšana – lai veidotu izpratni par tehnoloģijām
• Komunikācijas prasmes – kā konsultantam grāmatvedim arvien vairāk būs jākomunicē ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem
• Interesēties par jaunumiem tehnoloģijās un to sniegtajās iespējās

“Tas viss ir interesanti! Tā padarām dzīvi krāšņāku un varam bagātināt ar jaunu informāciju un jaunām iespējām,” saka Ilze Palmbaha-Zvirbule.

Eksperti uzsver, ka savstarpēja uzticība un cieša sadarbība starp uzņēmuma vadītāju un grāmatvedi ir īpaši svarīga finanšu pārvaldībai, teholoģiju apkopoto biznesa datu analīzei un patiesai izpratnei par to, kā uzņēmumam klājas un kas tam nepieciešams.

Kā atzīmēja Matīss Vaišļa – ja nebūs uzticība un ieinteresētība, tad nebūs arī ieinteresētība attīstībai un investīcijām digitālās tehnoloģijās.

Skatieties diskusiju un uzziniet vairāk:

Vai domājat, ko digitalizēt un automatizēt savā uzņēmumā? Sazinieties ar mums par konsultāciju!