Mākslīgā intelekta cunami jau ir pacēlies
Mākslīgā intelekta cunami vilnis jau ir pacēlies. Mēs jau tur esam. Mēs visi ar to saskarsimies – saruna ar mākslīgā intelekta proponētāju, sociālo tīklu speciālistu un digitālā mārketinga aģentūras “New Black” vadītāju Artūru Medni. Runājam par to, kā mainās mārketinga un PR jomas, visu mūsu dzīve un bizness ikvienā nozarē.
Artūrs Mednis – skaļš un zināms mākslīgā intelekta (MI) proponētājs, gandrīz vai fans. Vada seminārus un lekcijas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem par mākslīgo intelektu, tā izmantošanu un arī darba tirgus izmaiņām, ko neizbēgami rada MI.
Artūrs stāsta, ka joprojām ir cilvēki un uzņēmumi, kas turas pretī mākslīgajam intelektam. Bet MI cunami nāk. Un mēs visi ar to saskarsimies. Ko darīt, lai nebūtu tā, ka vienu dienu pamostamies un saprotam, ka ir jau nokavēts?
Klausies Elvja Kvalberga sarunu ar Artūru Medni:
- Kā mākslīgais intelekts maina mārketingu un ikvienu biznesu
- Vai cilvēce spēs pārvaldīt MI radītos riskus
- Kas satrauc Artūru Medni
- Kad mūsu paaudze kļūs par digitālajiem opīšiem
#16 Mākslīgā intelekta cunami jau ir pacēlies
Digitalizācija ir biznesa higiēna
Artūrs Mednis uzskata, ka “digitalizācija ir biznesa higiēna”. “Vari nemazgāties un vari mazgāties. Labāk un pareizāk ir mazgāties.” Burtiski tas nozīmē, kā mēs varam padarīt lietas digitāli.
Viņš atzīst, ka var arī nedigitalizēties: “Nevajag jau uzspiest, ka tas ir labākais variants, kā dzīvot. Bet, ja mēs raugāmies no uzņēmējdarbības viedokļa, jebkura uzņēmuma un organizācijas mērķis ir nopelnīt un sniegt kādu pievienoto vērtību cilvēkiem – vai tie būtu darbinieki, vai tie būtu “steikholderi” vai īpāšnieki, vai sabiedrība kopumā. Digitalizācija palīdz labāk šo mērķi sasniegt.”
Cilvēku adaptācija jaunām lietām notiek arvien ātrāk
Artūrs stāsta, ka mūsdienās cilvēku adaptācija jaunām lietām notiek arvien straujāk un ātrāk. Tā tas notiks arī ar mākslīgo intelektu un digitalizāciju. Katru nākamo lietu digitalizēt paliek vienkāršāk, ātrāk un lētāk.
“Mēs neesam mākslīgā intelekta pašā sākumā. Tas jau ir gadiem noticis process. Tikai daudziem tas ir jaunums, jo viņi ar to nebija saskārušies. Tas prasīs nedaudz laika, lai to saprastu un pierastu. Bet tas prasīs daudz mazāk nekā tas bija internetam vai datoram, vai Wi-Fi utt. Tas būs daudz ātrāk, jo tas, kas ir mākslīgajam intelektam nepieciešams, mums jau ir,” saka Artūrs.
Viņš atgādina, ka daudzas lietas mūsu dzīvē jau ir digitalizētas. “Un, iespējams, daudz vairāk nekā mums šķiet. Mūsu medicīnas dati ir digitalizēti, banku dati ir digitalizēti. Nav vairs manuāli jāievada un jāskaita. (…) Ja vēlies iegādāties “AirBaltic” biļeti, tu vairs nedodies uz “AirBaltic” biroju Tērbatas ielā, jo tur tā vairs nav. Un pat uz lidostu nebrauc, jo to var izdarīt telefonā vai datorā.”
MI vilnis jau ir pacēlies; mēs jau tur esam
“Mākslīgais intelekts ir kā milzīgs cunami vilnis – ļoti ātrs, negaidīts un ļoti spēcīgs. Viņš noslauka visu savā ceļā. Tas ir ļoti ātrs. Tas vilnis jau ir pacēlies. Mēs jau tur esam. Citi apzinās, citi – nē. Citi ņem sērfa dēli un domā: “Eu, šī ir lieliska iespēja! Es ņešu sērfa dēli un metīšos iekšā!”” tā patreizējo situāciju raksturo Artūrs Mednis.
Artūrs cenšas MI izmantot gan priekš sevis, gan saviem klientiem. “Līdz šim tā pievienotā vērtība ir bijusi tikai ar plusa zīmi.” Viņš uzskata, ka MI būs ieguvums mums visiem – būs labāk gan sabiedībai, gan biznesiem neatkarīgi no nozares.
Vienu dienu pamodīsies un sapratīs, ka nokavējuši
“Tādu, kas turētos pretī, paliek aizvien mazāk. Arī skeptiķu paliek mazāk. Cilvēki šos rīkus sāk izmantot un redz kādu pienesumu,” saka Artūrs.
Vienlaikus viņš atzīst, ka priekš daudziem cilvēkiem un pat veselām profesijām un nozarēm MI būs negaidīts pārsteigums, jo viņi neinvestē un negatavojas, nemācās. “Vienu dienu viņi pamodīsies un sapratīs, ka ir daudz ko nokavējuši.”
Artūrs kā piemēru min finanšu nozari un grāmatvedību. No pieredzes viņš stāsta: Latvijā ir pat veseli grāmatvedības uzņēmumi, kur strādā 30 grāmatveži, un 29 no tiem jūtas droši, jo uzskata, ka viņu pakalpojumi būs vajadzīgi.
Bet no tiem 30 cilvēkiem viens skatās mākslīgā intelekta virzienā, jo viņš saprot, kā savu darbu var izdarīt divreiz ātrāk un labāk. Un pienāks brīdis, kad tie 29 vai 20 būs spiesti meklēt citu vietu vai vienkārši būs šokā: “Kā es pāris gadus esmu izkritis no aprites!” Viņi redzēs, ka tie citi kolēģi viņu darbu var izdarīt ātrāk un labāk.
Artūrs novērojis, ka daudzos uzņēmumos ir gados vecāki cilvēki, kuri uzskata, ka MI atņems darbu, tādēļ nevēlas, ka kaut kas tiek ieviests. Viņš iesaka tādā situācijā labāk saprast un apgūt mākslīgo intelektu, lai būtu gatavs. Tad darbu zaudēsi nevis tu, bet tas cilvēks, kurš nebūs gatavs.
Trīs mēnešu darbu paveikt trīs dienās
Kā piemēru no dzīves Artūrs stāsta situāciju, ka viens klients pirms semināra atsūtījis viņam darbu, ar ko attiecīgajā uzņēmumā vairāki speciālisti strādā trīs mēnešus.
Izmantojot MI risinājumus, Artūrs pēc trīs dienām aizsūtījis šī uzņēmuma pārstāvim rezultātu. “Tas ir biedējoši, tajā brīdī viņi saprot – ok, es esmu palaidis garām,” saka Artūrs.
Kā vēl vienu piemēru Artūrs min publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka “KPMG” kompānijai, kas veic viņiem auditu, pieprasījusi samazināt pakalpojuma cenu, pamatojoties uz tirgu, ka ar MI šo darbu var veikt lētāk.
“Šis piemērs lieliski parāda, uz ko mēs ejam,” norāda Artūrs. “Mums teiks vai mēs teiksim: “Klausies, tagad mēs dzīvojam citā laikā. Tagad to var izdarīt ātrāk un lētāk.””
Mākslīgā intelekta iespējas – līdz augstākajai matemātikai
Artūrs stāsta, ka ar MI iespējas ir no absolūti vienkāršākā līdz absolūti sarežģītākajam, augstākajai matemātikai utt.
“Tas augšējais gals ir tas, ko mēs ikdienā nemaz neizmantojam. Augstāko galu, sarežģītākās lietas, ko mākslīgais intelekts var izdarīt, mēs izmantojam ļoti maz. Tāpēc loģiski, ka lielākā daļa to izmanto absolūti pamata līmenī, jo vai nu viņiem nav vajadzība izmantot daudz sarežģītāk, vai nu viņi vēl nemāk vai nezina,” stāsta Artūrs.
“Arī es 80% – 90% mākslīgo intelektu izmantoju elementārām lietām – e-pastiem, tekstiem. Tā mazākā daļa ir tā, kas ir daudz sarežģītākām lietām.”
Kādas pārmaiņas notiek mārketinga un PR jomās?
Mārketingu, biznesa vadību, pakalpojumus un finanses Artūrs min kā nozares, kurās mākslīgā intelekta ienākšanu un ietekmi redzam uzreiz. Turpretim, piemēram, medicīnas nozarē farmācijas nozares MI radītās attīstības ietekmi redzēsim vēlāk.
Artūrs Mednis uzsver, ka mārketings ļoti mainās – no radošā mārketinga ir kļuvis par ciparu mārketingu. Mākslīgais intelekts sniedz daudz dažādu jaunu iespēju. Pimēram, MI spēj prognozēt, kurš no vizuālajiem risinājumiem atnesīs labāku rezultātu. Bet viņš atzīst, ka absolūtai inovācijai joprojām ir vajadzīgs cilvēks.
“2022. gadā 2% no visiem reklāmas un mārketinga materiāliem pasaulē bija veidoti, kur MI jau bija piedalījies. 2025. gadam bija prognoze, ka būs 35%. Bet mana prognoze, ka tur jau bija pat visi 70%,” saka Artūrs. Kā piemērus viņš min, ka MI var uzlabot tekstu, izlabot kļūdas, palīdzēt izplānot kadrējumu vai veikt montāžu u.tml.
Ātrāk, labāk un lētāk
“Tos darbus, ko var izdarīt arī bez MI, tagad var izdarīt ātrāk, labāk un lētāk. Tai skaitā darbus, ko līdz šim nebija ekonomiskā pamatojuma darīt. Tagad ir ekonomiski pamatoti, jo izmaksas ir zemas.”
“Piemēram, stundu garu podkāstu montē divas stundas? Tā ir lieka laika izmešana vējā! Ir aplikācija, kas maksā aptuveni 30 dolārus, kas to var minūtes laikā pati sasinhronizēt, pati sagriezt to gatavo projekta failu. Atver montāžas programmā un jau gatavs – atliek iziet cauri,” par iespējām stāsta Artūrs.
Vēl viens piemērs: agrāk viena klipa filmēšanā klients ieguldīja 50 tūkstošus – 25 tūkstošus kipa izstrādei un 25 tūkstošus pārraidīšanai medijos. Citreiz 100 tūkstošus ieguldīja. “Šobrīd mūsdienās pieeja ir mainījusies – par to pašu budžetu vari uztaisīt piecus vai desmit. Varbūt tas nebūs “high production” [augstas ražošanas kvalitātes]. Mēs nelidosim uz Spānijas pludmali, jo mūsdienās to vairs nevajag darīt. Mūsdienās tu ieej telpā ar milzīgu ekrāna sienu.”
Vēl piemērs – agrāk četru sekunžu animāciju pēcapstrādē gatavojuši četri cilvēki veselu nedēļu. “Tagad tas ir desmitreiz lētāk un ātrāk. Līdz ar to vairāk. Nav visa likme uz šo vienu, bet rezultātu varbūt atnesīs sestais vai astotais, vai devītais.”
Kopējā vērtība samazinās
Artūrs atzīst, ka arī kopējā vērtība jebkādam digitāli veidotam saturam, video un fotoattēliem samazinās. Viņš uzskata, ka tas ir slikti māksliniekiem kopumā, bet tas ir labi izciliem un labiem māksliniekiem. Piemēram, mūziņiem tā rezultātā dzīvā uzstašanās nesīs vairāk naudas.
“Tādiem vidēja līmeņa māksliniekiem un dizaineriem šis ir grūtāks un ne pārāk labs laiks, kad jebkurš var uzģenerēt un izprintēt, un pielikt pie sienas jebko, ko es gribu. Vērtība tam ir maza. Bet līdz ar to vēl dārgāki kļūs augstvērtīgi, profesionāli mākslas darbi,” saka Artūrs Mednis.
Analizēt un veidot, bet ne inovēt
Artūrs norāda, ka MI mārketingā var palīdzēt analizēt, veidot. Taču kā problēmu atzīmē, ka MI ir trenēts uz to, kas ir bijis līdz šim. Līdz ar to, visticamāk, MI nespēs piedāvāt ļoti inovātīvu vai absolūti negaidītu risinājumu vai piedāvājumu, ko neviens līdz šim nav darījis.
“No tāda viedokļa, ja runājām, par mārketingu, MI var palīdzēt tur nonākt, nevis iedot jau kaut ko gatavu. Taču no otras puses, MI var daudz labāk palīdzēt izprast auditoriju, veikt analīzi.”
Tomēr Artūrs uzsver, ka “ir svarīgi, ka tev joprojām ir savs personīgais intelekts. Ir svarīgi, ka tu ļoti labi pārzini to tēmu un MI ir tikai instruments, kas palīdzēs tev to labāk izdarīt. Ja tu neesi radošs vai nesaproti mārketingā klientu mērķauditoriju, un MI tev kaut ko uzģenerē un tu neiedziļinoties to tā arī palaid, tas ir slikti, jo tu tā vari nodot pilnīgi pretēju ziņu”.
Mākslīgais intelekts ir visur
Lai arī Artūrs Mednis uzskata, ka kopumā MI attīstība sabiedrībai nes labumu, viņu satrauc tas, ka šī procesa rezultātā daļai sabiedrības varētu būt ļoti slikti.
“Mākslīgais intelekts ienāk visur, un tas skars visu. Un ja tu saki: “Ok, es negribu macīties, es eju prom”, vai diemžēl tev ir jāiet prom. Bet MI ir arī citur. Tu no šejienes esi spiest aiziet, bet tas ir visur.”
Viņš pieļauj, ka tā var būt, ka 90% darba izdarīs mākslīgais intelekts. “Pēc loģikas tad arī produktiem vajadzētu palikt lētākiem. Uzņēmējs berzē rokas. Bet kas notiek ilgtermiņā? Cilvēkiem, ja nav darba, tad nav ieņēmumu. Ja nav ieņēmumu, tad nav, kas tavus produktus pērk.”
Elvis Kvalbergs papildina: “Cilvēks, kuram nav darba, ir zudis cilvēks. Sociālā ziņā tā ir milzīga problēma.”
“Es pat pats nezinu, kam es ticu, jo es varu stundām runāt, cik viss būs slikti, un varu stundām runāt, cik viss būs labi. Vienlaicīgi tās abas lietas notiks. Vienlaicīgi būs ļoti slikti. Un vienlaicīgi būs ļoti labi. Jautājums tikai – kuram būs labi un cik lielā mērogā. Un jautājums – ko mēs darīsim ar tiem, kam būs slikti, un kā spēsim noturēt,” spriež Artūrs Mednis.
Vienā dienā nevar nomainīt biznesa modeli
Artūrs saka, ka MI radītās izmaiņas skars ikvienu no mums. Jebkuram uzņēmējam vai vadītājam dzīvē pienāks brīdis, kad viņš saskarsies ar to un sapratīs: “Ok, reāli, man tagad vajag padomāt – kā mēs tālāk darīsim.”
“Mēs nevarm vienā dienā nomainīt biznesa modeli. Tur tad jābūt ļoti drosmīgam un ar lielu finansiālo stabilitāti. Kas būs pēc diviem gadiem? Kas būs pēc trim gadiem? Tad jāsāk domāt,” saka Artūrs.
“Un tad, kāda tipa cilvēks tu esi – oportūnists vai nē. Vai tu padomāsi: “Ok, kā mēs izdzīvosim?” Vai arī tu padomāsi: “Ok, zinot visu, kas tagad notiek, kā es to varētu izmantot un kā uz to varētu nopelnīt?” Es runāju par tiem visiem botiem, aģentiem, automatizāciju, klaudiem, vaib kodiem utml.”
Artūrs rekomendē ikdienā veltīt 10 – 15 minūtes, lai apgūtu jaunās iespējas un strādātu ar jaunajām metodēm. Vairs nav nepieciešamas stundas, lai apgūtu jauno. Tas prasa daudz mazāk laika.
Klausies visu sarunu un uzzini, kā mākslīgais intelekts var ietekmēt arī Tavu biznesu!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
