Vasaras karstumā īpašs podkāsta speciālizlaidums – saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti – Roķi. “Digitalizācijas mērķis ir padarīt kaut ko efektīvāku, ātrāku, ērtāku, vieglāku, saprotamāku. Gan sabiedrības, gan valsts pusē. Ja tas tā nav, ja tas ir tikpat gari kā ar papīru, tad tam īsti nav jēgas,” saka VID vadītāja.
Nesen plašsaziņas līdzekļos VID ģenerāldirektore iezīmēja trīs galvenos stratēģiskos virzienus – attīstīt VID kā servisa jeb klientorientētu organizāciju, stiprināt digitalizāciju un veikt iekšējās strukturālās reformas. Tādējādi VID vēlas būt efektīvāks, uz klientu vērsts un konsultējošs. Iestāde, kas samazina ēnu ekonomiku un veicina godīgu konkurenci.
Saruna #10 “Sapņu VID – izpalīdzīgs un automātisks”
Šajā raidierakstā sarunājamies par digitalizāciju – konkrēti un praktiski no uzņēmēju skatpunkta:
- Kādas 3 lietas jāmaina Latvijas nodokļu politikā?
- Kāds ir sapņu VID pēc 5 gadiem?
- Vai uzņēmējiem būs jāiesniedz VID mazāk atskaišu?
- Vai iesniegt PVN deklarāciju nozīmēs nospiest vienu pogu?
- Kādēļ uz pavadzīmēm joprojām vajag fizisku parakstu?
- Vai plānots ieviest digitālos čekus?
- Vai caur EDS varēs iesniegt vai automātiski sagatavot CSP atskaites?
Digitalizācija VID – lai lietotājiem ērtāk
VID ģenerāldirektore sarunā uzsver, ka digitalizācija ir absolūtā šodiena: “Pēc būtības dzīvojam postdigitālajā laikmetā. Mēs jau visu darām digitāli. Jautājums ir – cik tas ir efektīvi un cik ērti. Es pat nevaru iedomāties nevienu valsts pakalpojumu, ko nevar saņemt digitāli. Jautājums ir – cik tas ir efektīvi un kāds ir ieguvums. Ja mēs vienkārši pārliekam no papīra uz datoru, tad tas nekāds ieguvums nav. Tādēļ arī mums ir princips “cilvēks pirmajā vietā”.”
Runājot par to, kas ir digitalizācija, viņa līdztekus iespējai paveikt darbus ātrāk un efektīvāk īpaši uzsver, ka, līdz ar digitalizāciju, procesiem būtu jākļūst lietotājiem draudzīgākiem.
“Visur pretī ir cilvēks. Mēs nerakstām uzņēmumam vēstuli, mēs rakstām cilvēkam, kas tur strādā,” saka Baiba. “Mēs arī Valsts ieņēmumu dienestā esam uztaisījuši EDS, bet aizmirsuši pavaicāt grāmatvežiem, cik tev tas ir ērti. Postdigitālais laikmets prasa domāt par cilvēku, kāda ir jēga, kāds ir mērķis tam, ko mēs darām. Ja ir valsts pakalpojums, kas sabiedrībai patiesībā nav vajadzīgs, tad nevis mums tas jādigitalizē, bet no tā jāatsakās. Jo pastāvam tādēļ, lai kalpotu sabiedrībai.”
Kas būtu jāmaina Latvijas nodokļu politikā
Baiba Šmite-Roķe šobrīd strādā pie doktora disertācijas par nodokļu politikas paradigmas maiņu, par to, kā nodokļu politika spēj ietekmēt valsts ilgtspējīgu attīstību. “Ilgtspēja ir ne tikai zaļais kurss, tā ir arī sabiedrības nevienlīdzības mazināšana, ekonomikas attīstība. Nodokļu politika ir kā savienojošais elements,” saka Baiba, iezīmējot disertācijas tēmu.
Tādēļ Elvis vaicā, kas būtu trīs lietas, ko viņa izmainītu nodokļu politikā Latvijā.
Trīs lietas, kas pēc VID vadītājas viedokļa būtu jāmaina Latvijas nodokļu politikā:
- Jāizstrādā nodokļu politikas veidošanas pamatprincipi, kas vērsti uz valsts ilgtspēju. “Mēs jau kādus 3 – 4 gadus dzīvojam bez nodokļu pamatnostādnēm. Mēs katru gadu veidojam budžetu it kā no jauna. Ja mainās valdība, mēs aizmirstam, ko iepriekšējā ir solījusi. Visu laiku dzīvojam politiskajos ciklos un nedomājam par to, uz kādu mērķi ejam, kur Latvija virzās,” saka Baiba. “Latvijas ir tik maza, mīļa valsts. Mēs varam visi sadoties rokās un domāt par ilgtspējīgo! Ilgtspēja nozīmē ne tikai šodienas vajadzības, bet arī nākotnes skatu, prognozējamību.”
- Zaļais kurss. Baiba saka, ka šobrīd politikas instrumenti tiek maksimāli virzīti zaļā kursa virzienā, aizmirstot par mūsu cilvēkiem Latvijā, kas ne visi ir tik turīgi, lai spētu pavilkt tos mehānismus, kas ir zaļajā kursā.
- Mūžīgā diskusija par nodokļu lielumu – vai liekam lielākus nodokļus darbaspēkam vai patēriņam, vai palielinām uzņēmuma nodokli. Šo gan plašāk Baiba kā VID ģenerāldirektore atteicās iztirzāt, lai neiejauktos politiskā jautājumā. Tomēr pieminēja šo kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem, kas būtu jāatrisina.
Uzņēmumus aicina izmantot e-rēķinus
Elvis sarunā pauž vilšanos, ka valsts prasību uzņēmumiem savstarpējos norēķinos obligāti izmantot e-rēķinus pārcēla no 2026. gada uz 2028. gadu.
“Kādēļ tā? Valsts un pašvaldības kopumā tiek galā. Kas tam uzņēmējam vainas? Kādēļ viņam nevar dot e-rēķinus?” vaicā “Excellent Latvia” valdes loceklis Elvis Kvalbergs.
Baiba Šmite-Roķe atzīst, ka arī viņa ir vīlusies. Taču skaidro, ka šis ir politisks lēmums, kura pamatā ir uzņēmēju, īpaši mazo uzņēmēju, satraukums par to, ka nespēj e-rēķinus ieviest. Viņa uzsver: lai arī no 2026. gada 1. janvāra e-rēķinu izmantošana starp uzņēmumiem nebūs obligāta prasība, tomēr uzņēmēji to varēs darīt brīvprātīgi. Tehniski būs iespējams sūtīt e-rēķinus no uzņēmuma uz uzņēmumu arī caur e-adresi.
Tiem, kas izmantos e-rēķinus – burkāns no VID
“Esam sagatavojuši arī burkānu – tiem, kas izmantos e-rēķinus, viens no PVN deklarācijas pielikumiem aizpildīsies automātiski. Mēs esam un bijām gatavi. Bet šī gada sākumā bija tehniskās nianses, kad nebija sagatavoti visiem gadījumiem pareizie e-rēķini. Tad uzņēmēju bažas tika paustas ļoti skaļi, un politiķi pieņēma lēmumu, lai iedotu lielāku laiku sagatavoties,” stāsta VID vadītāja, uzsverot, ka e-rēķinus Valsts ieņēmumu dienests vēlas ieviest arī, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku.
“Tas un arī efektivitāte. Mani visvairāk uztrauc tas, ka bēdīgi skatīties, cik daudz cilvēku tiek nodarbināti par un ap papīriem, PDFiem, ekseļiem, vordiem utml. Tas ir pilnīgi lieki,” savas bažas pauž Elvis Kvalbergs. “Tāpat Valsts ieņēmumu dienests nevarēs veikt nākamās efektivizācijas lietas. (…) Kamēr e-rēķini nebūs obligāti, neko daudz tur nevarēs izdarīt.”
Kā piemēru nepieciešamībai turpināt digitalizāciju un e-rēķinu ieviešanu Elvis atzīmē, ka daudzi gaida, kad PVN deklarācija visa automātiski aizpildīties un atliks to tikai precizēt, ja nepieciešams.
VID vadītāja, savukārt, atgādina, ka joprojām ir uzņēmēji, kas raksta rēķinus ar roku uz papīra. Digitalizācijas “mērķis ir, lai uzņēmējam mazāk laika jāpavada grāmatvedībai. Ja būs e-rēķins, tad deklarācija nemaz nebūs jāpilda. Mūsu mērķis ir nevis, ka mēs prasām mazāk datus uzņēmējam, bet ka mēs vispār neprasām datus. VID paņem datus no uzņēmēja grāmatvedības sistēmas. Bet te ir savstarpējās uzticības jautājums.”
Uzņēmuma reitings VID kā uzticamības indikators biznesā
VID vadītāja sarunas gaitā arī atzīmē, ka uzņēmumu reitingu sistēma tiek iestrādāta likumdošanā attiecībā uz iepirkumiem.
Abi sarunas dalībnieki ir vienisprātis, ka šī reitingu sistēma noder arī uzņēmējiem, domājot par sadarbības uzsākšanu ar jaunu biznesa partneri. VID reitings ir kā uzticamības indikators – ja meklējam jaunu sadarbības partneri, varam arī paskatīties tā reitingu. Tāpat ar potenciālu klientu – ja slikts reitings ar Valsts ieņēmumu dienestu, tad ir vērts aizdomāties, vai varam šim uzņēmumam uzticēties.
Sapņu VID – izpalīdzīgs, nemanāms un automātisks
Sarunas noslēgumā Elvis Kvalbergs vaicā VID vadītājai – kāds būtu sapņu VID pēc pieciem gadiem? Ko par to domā darbinieki, uzņēmēji un iedzīvotāji? Kādi ir galvenie darbības rādītāji?
Baiba Šmite-Roķe saka, ka pieci gadi ir pārāk mazs laiks, lai viss būtu pilnībā digitāls. Taču iezīmē Valsts ieņēmumu dienesta vīziju:
- Cilvēkiem nav nepieciešams meklēt, kur atrodas VID – mobilajā lietotnē var piespiest pogu “Sazināties ar VID”, ja ir kādas problēmas.
- PVN deklarācijā var piespiest pogu “Ielasīt datus” un tad nospiest “Iesniegt” tāpat kā šobrīd Gada ienākumu deklarācijā. Līdzīgi – arī visās pārējās deklarācijās.
- Zvans Valsts ieņēmumu dienestam ir tikai tad, ja ir kādas sarežģītas transakcijas. Piemēram, ļoti sarežģīts ārzemju partneris un nav zināms, kā piemērot dubultu nodokļu neaplikšanu. Un tam VID ir palīgs.
Baiba Šmite-Roķe atzīmē, ka līdz tam ir garš ceļš ejams ne tikai, lai ieviestu ātrus, ērtus digitālos pakalpojumus, bet nepieciešama arī VID darbinieku kultūras maiņa.
Viņa atzīst, ka pusotra gada laikā daudz kas ir mainījies un “daži cilvēki ir ļoti mainījušies. Bet kopumā VID strādā 3055 cilvēki, kuri katrs ir ar savu izpratni. Mans sapnis ir, ka katrs VID darbinieks saprot, ka mēs esam sabiedrībai, uzņēmumiem. Ka mēs esam tie, kas kalpo. Un tas ir fantastiski! Tas nav pazemojoši. Kalpot nozīmē palīdzēt.”
Bez digitalizācijas uzlabojumi nav iespējami
Kā trīs KPI (key performance indicators jeb galvenos darbības rādītājus) VID vadītāja uzsver sekojošus: sabiedrības un uzņēmēju uzticēšanās Valsts ieņēmumu dienestam, nodokļu iekasējamība attiecībā pret IKP un viena iekasētā eiro izmaksas.
Viņa atklāj, ka šobīd Latvijā, lai iekasētu 100 eiro, tiek iztērēts 51 cents. Bet mums ir, kur augt. Lietuvā 100 eiro iekasēšanai tiek iztērēti 46 centi, bet Igaunijā – 39 centi. Tādēļ Baiba Šmite-Roķe uzsver, cik svarīgi ir, lai valsts turpinātu investēt digitalizācijā, jo bez tās turpmāki uzlabojumi nav iespējami.
Visu sarunu klausieties mūsu raidierakstā!
Klausieties arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Digitalizācija nav galamērķis, bet ceļojums. Šī tēma ir plaša kā internets un dziļa kā okeāns. Lai palīdzētu uzņēmējiem digitalizācijas ceļā, raidierakstā iepazīstam gan veiksmes stāstus un klupšanas akmeņus, gan viedokļus un vienkārši interesantas atziņas.
#1 “Ko grāmatvedībā varam darīt citādi”
#2 “Vai Latvija var būt zaļā Dubaija?”
#3 “Kā digitalizācija palīdz mazumtirdzniecībā?”
#4 “Vai sportisti kļūst par kiborgiem?”
#5 “Ko rāda pirmais mēnesis ar e-rēķiniem?”
#6 “Tehnoloģiju laikmets pieprasa citādu izglītību”
#7 “Digitalizācija reģionos – Cēsu pieredze”
#8 “Darba devēja tēls – izaicinājumi”
#9 “Vai drīzumā mūs ārstēs viedtālruņi?”
Iesakiet arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
