Kad mūziķis būs jāparausta – vai ir īsts
Digitalizācija ir attīstība, kurā esam klātesoši. Pienāks brīdis, kad mums mūziķis būs jāparausta, lai pārbaudītu, vai ir īsts. Bet radošums būs jāmeklē neveiklībā, spontanitētē un nespējā… Tā sarunā atzīst mūzikas producents, autors un izpildītājs GUSTAVO/ Arstarulsmirus.
Programmas mūzikas un skaņas apstrādei ir attīstījušās tā, ka ar tām var izdarīt jebko. Un tomēr spēja rotaļāties un atslābināties joprojām ir pamatā mākslas radīšanai.
Klausies Elvja Kvalberga sarunu ar GUSTAVO/ Arstarulsmirus:
- Kā digitalizācija mainījusi mūzikas radīšanu
- Vai digitalizācija ir mazinājusi skaņdarba kā mākslas darba vērtību
- Kā izdodas digitalizēt vīziju
- Kurp mākslīgais intelekts aizvedīs mūziku
#14 Kad mūziķis būs jāparausta – vai ir īsts
Kā digitalizācija ir mainījusi mūzikas radīšanu?
GUSTAVO/ Arstarulsmirus stāsta, ka datorprogrammas viņš sāka iepazīt divtūkstošo gadu sākumā. “Tagad šīs programmas, kas saistītas ar mūziku un skaņas apstrādi, ir tā attsītījušās, ka tur var jebko izdarīt. Katrs izmanto to, pie kā vairāk pieradis. Arī skaņu režijas notiek uz citas programmas, kur tiek veikta pēcapstrāde.”
Viņš stāsta, ka līdztekus programmu attīstībai pa šo laiku mūzika no platēm, diskiem pārgāja uz MP3 un straumēšanas platformām. “Tagad var tikt pie daudz retākiem sampliem, kā arī noskaidrot, kurās dziesmās kādi fragmenti no kurām dziesmām ir izmantoti. Piemēram, no vienas dziesmas bungu fragments ir izmantots 600 dziesmās. Var izmantot gan bungu ritmus, gan citus skanējumus.”
Kā izdodas digitalizēt vīziju, kas ir Tavā galvā?
“Rotaļājoties kaut kas rodas. Ir arī tādi skaņdarbi, ka tu sākumā kaut ko iztēlojies un tad mēģini kaut ko panākt – nodungo kaut ko un tad saproti, ka šeit varētu būt tāda skaņa. Un tad to skaņu meklē… Un tad tas nav tas, un tad mēģini vēlreiz. Un tad atrodi, un tad izrādās, tas nestrādā. Tad jāmeklē vēl tālāk. Ir dažādas pieejas, kas šobrīd 30 gadu laikā ir izmantotas,” stāsta GUSTAVO/ Arstarulsmirus.
Kāpēc duša un tualete ir vietas, kur atnāk mūza?
“Jo tās ir vietas, kur ir atslābināšanās moments. Tas iespringums, kad ir vīzija… Vīzija ir būtiska, bet ir svarīgi tam pieiet ar rotaļas pieeju. Kad uz poda apsēdies, tad tev nav nekādu citu uzdevumu kā tikt ar to tiešo galā. Līdz ar to viss atbrīvojas radošā plaknē,” saka mākslinieks.
Kurp mūziku aizvedīs mākslīgais intelekts?
GUSTAVO/ Arstarulsmirus atklāj: “Šobrīd grūti paredzēt, jo šis jautājums ir apspriežams no tik daudz skatpunktu, ka tā tad būs mūžīga diskusija. Mainās ne tikai tas, kā mūzika tiek veidota, bet arī kā tā tiek patērēta. Un kādu lomu tajā visā ieņem paši veidotāji un izpildītāji, autori. Visi šie trīs lielumi nepārtraukti ir mainījušies ļoti, ļoti ātrā tempā.
Populārā mūzika, ko mēs visi esam pieraduši lietot, ir pavisam, pavisam nesena pagātne. Šim procesam ir apmēram 100 gadi, kopš tas parādījās? Parādījās nesēji, kas var ierakstīt un atskaņot mūziku bez paša mūziķa klātbūtnes. Pa šiem vairāk nekā 100 gadiem mēs esam tā kā caur amerikāņu kalniņiem izbraukuši līdz punktam, kur šobrīd atrodamies.
Ir gūti prognozēt. Man šķiet, ka mūzikas un mūziķu loma nebūs tik liela, kāda tā bija pirms 20 – 30 gadiem. Kad nebija sociālo tīklu, kur tu vari nepārtraukti kādam seko līdzi, mūziķi bija kaut kas neaizsniedzamāks, tālāks un kļuva par ikonām un elkiem. Tas arvien mazinās. Un tam loma mainās. Tas ir normāls process.
Klātesamība pagaidām šobrīd vēl ir būtisks process. Bet kā tas būs pēc 10 gadiem, kad būs hologrammu tehnoloģijas, kad tev katram būs jāpienāk un jāparausta, vai viņš ir īsts vai no 50 metriem izskatās, ka ir īsts?…. Līdz tam mēs nonāksim.”
Ko, Tavuprāt, mākslīgais intelekts nekad nespēs atrisināt?
“Mana iztēle pagaidām nesniedzas tur, kur tā attīstības trajektorija virzās pēc 5 gadiem,” saka GUSTAVO/ Arstarulsmirus.
“Pirms pieciem gadiem es nekādi nevarēju iztēloties, ka mākslīgais intelekts varēs paņemt jebkādu balsi un replicēt. Pagaidām es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Es domāju, ka tas viss ir iespējams. Būs kaut kur citur jāmeklē mūsu radošums – mūsu neveiklībā, spontanitātē, nespējā. Varbūt tā spontanitāte kļūs par virsvērtību. Iespējams. Par to ir vērts padomāt.”
Visu sarunu klausies mūsu raidierakstā!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Digitalizācija nav galamērķis, bet ceļojums. Šī tēma ir plaša kā internets un dziļa kā okeāns. Lai palīdzētu uzņēmējiem digitalizācijas ceļā, raidierakstā iepazīstam gan veiksmes stāstus un klupšanas akmeņus, gan viedokļus un vienkārši interesantas atziņas.
#1 “Ko grāmatvedībā varam darīt citādi”
#2 “Vai Latvija var būt zaļā Dubaija?”
#3 “Kā digitalizācija palīdz mazumtirdzniecībā?”
#4 “Vai sportisti kļūst par kiborgiem?”
#5 “Ko rāda pirmais mēnesis ar e-rēķiniem?”
#6 “Tehnoloģiju laikmets pieprasa citādu izglītību”
#7 “Digitalizācija reģionos – Cēsu pieredze”
#8 “Darba devēja tēls – izaicinājumi”
#9 “Vai drīzumā mūs ārstēs viedtālruņi?”
#10 “Sapņu VID – izpalīdzīgs un automātisks”
#11 “Kā korporatīvā identitāte palīdz digitalizācijas ceļā?”
#12 “Kāda ir investēšanas panākumu atslēga?”
#13 “Ar krūšturiem izkāpa Maskavā…”
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
