Kas jāņem vērā, Latvijā strādājot ar mākslīgo intelektu
Mākslīgais intelekts prasa cita veida domāšanu. “Tas vienmēr melos. Jautājums – vai tu vari sadzīvot ar to, ka vienu no tām desmit reizēm tas notiks” – tā saka mūsu podkāsta viesis Edvīns Elferts, tehnoloģiju entuziasts, konsultants, viedās automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu ieviesējs, platformas “Mitigate AI Services” partneris.
Edvīnam ir ilggadēja starptautiska pieredze, konsultējot uzņēmumus tehnoloģiju jomā un arī tās ieviešot. Līdztekus darbam platformā “Mitigate AI Services” viņš ir arī vieslektors Rīgas Ekonomikas augstskolā un “Hanken & SSE Executive Education” programmās.
Bijis Vecākais tehnoloģiju konsultants “KPMG Lighthouse” Baltijā un Zviedrijā, Ārvalstu investoru padomes Latvijā datu un digitalizācijas darba grupas vadītājs, Digitālās veselības platormas tehnoloģiju konsultants “Siemens Healthineers”, kā arī vadījis digitalizācijas programmas Austrālijā un Jaunzēlandē.
Izglītību Edvīns ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā, Mičiganas un Hārvarda Universitātēs ASV, kā arī Melburnas Biznesa skolā Austrālijā.
Klausies “Excellent Latvia” valdes locekļa Elvja Kvalberga sarunu ar Edvīnu Elfertu:
- Kādas problēmas uzņēmēji vēlas risināt ar MI
- Kurām profesijām ir vislielākais potenciāls izmantot MI
- Kurp mākslīgais intelekts mūs aizvedīs
- Kas jāņem vērā mums Latvijā
#17 Kas jāņem vērā, Latvijā strādājot ar mākslīgo intelektu
Katram uzņēmumam vispirms jāizdara pamatlietas
Pēc astoņu gadu karjeras Austrālijā tehnoloģiju jomā Edvīns ar domubiedriem izstrādāja studiju programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā augstākā līmeņa vadītājiem par tehnoloģiju iespējām un mākslīgo intelektu (MI), kuru viņš arī pasniedz.
Edvīns stāsta, ka, atgriežoties Latvijā, radies priekšstats, ka augstākā līmeņa vadītājiem trūkst izpratnes par tehnoloģijām un uz ko tās ir spējīgas. Radās doma veidot uz pieredzi balstītu studiju programmu par tehnoloģijām, tai skaitā mākslīgo intelektu, kur vadītājiem ir iespēja pašiem arī kaut ko “uztaisīt”.
Edvīns uzsver, ka pirms mākslīgā intelekta izmantošanas ir pamatlietas, kas katram uzņēmumam ir jāizdara, lai veidotos kāda vērtība no tehnoloģiju izmantošanas – proti, tradicionālā procesu automatizācija.
“Neizbēgami pamatlietas uzņēmumiem digitalizācijā būs jāizdara. Ja tev ir rēķni, kas nāk papīra formātā, lai tu vari apstrādāt tos, tie jāpārnes kaut kādā mašīnlasāmā formā un tikai tad mākslīgais intelekts kaut ko ar to var sākt darīt,” saka Edvīns. “Ja gribi uzņēmumā jēgpilnas pārmaiņas, tev ir jāskatās uz plašāku transformāciju, jāskatās uz procesiem.”
Mākslīgais intelekts prasa mainīt domāšanu
Edvīns Elferts vērš uzmanību, ka mākslīgais intelekts ir rīks, ar kuru var iegūt ļoti daudz jaunas zināšanas, ja prot pajautāt. Viņaprāt, mākslīgā intelekta izmantošanai ir nepieciešama lielāka kognitīvā piepūle nekā tehnoloģijām, ko esam apguvuši līdz šim.
Edvīns saka: nav formulas, kā to pareizi lietot. Izaicinājums ir mainīt domāšanas skatpunktu: “Mainīt domāšanu nozīmē pieredzēt pašam, pašam iziet tam cauri. Nevari saprast mākslīgo intelektu un kas ir tās iespējas, nepamēģinot.”
Pārskatīt darba procesus, nevis lipināt MI klāt esošajiem
Edvīns stāsta, ka MI izmaina darba procesus. Kā piemēru viņš min to, kā tehnoloģiju jomā tika risinātas klientu problēmas agrāk un kā tagad. Agrāk klienta problēma tika pierakstīta, tad tika izstrādāts iespējamais programmatūras risinājums, un tad rādīja to klientam. Šobrīd ar MI rīkiem var tikt līdz risinājumam, prototipam, idejai jau vienas sanāksmes laikā.
Viņš iesaka MI izmantot ne tikai kā atsevišķus rīkus, ko pieliek klāt esošajiem procesiem, bet gan izvērtēt visus uzņēmuma procesus kopumā un tad saprast, kur MI var palīdzēt.
Edvīns novērojis, ka šobrīd uzņēmumi mākslīgo intelektu “pielipina klāt šur tur uz esošajiem procesiem”. Tas var sniegt nelielu ieguvumu. Bet var būt arī tā, ka nav nekāda ieguvuma, jo jāvelta laiks arī MI sniegtās informācijas pārbaudei.
“Ja vēlies izmantot mākslīgo intelektu daudz nopietnāk, tad ir jāskatās, kā tas ietekmē tavu komandu un tavu organizāciju. Un tur bez tradicionālās transformācijas, bez domāšanas maiņas, bez tā, ka paskatāmies uz procesiem plašākā mērā, nenotiks,” saka Edvīns.
Sākt ar – kas man sāp biznesā?
Edvīns Elferts uzsver, ka galvenais jautājums, no kura sākt, ir: kas man sāp biznesā? Ko es gribu uzlabot? Samazināt darbinieku skaitu? Gribu strādāt ātrāk, nemainot darbinieku skaitu? Izdarīt vairāk, neņemot papildu darbiniekus? Tad varam skatītīes, kas ir tie procesi un kādus risinājumus varam izmantot. Varbūt tas ir MI un varbūt nav.
Elvis papildina, ka tas ir līdzīgi kā ar digtalizāciju – ja tu dari vairākas reizes vienu un to pašu, tad automatizē. Ja raksti vienādus e-pastus, tad ir tāds MI risinājums. Ja bieži kaut ko tulko – tad tāds. Tie ir personīgās produktivitātes palielinātāji, ko var ļoti labi ielikt kopējā darba plūsmā projektu vadītājiem, pārdevējiem u.c. “Tos var standartizēt uzņēmuma kontekstā, pieliekot zināšanas. Tas ir labs gandrīz jebkuram uzņēmumam,” saka Elvis Kvalbergs.
Kādas problēmas risināt ar mākslīgo intelektu
Elvis un Edvīns iezīmē galvenos virzienus, kādos mākslīgā intelekta rīki var lieliski palīdzēt:
- Ja tiek radīts kaut kas jauns (medikamenti, mēbeļu dizains u.c.) vai vajadzīga prototipēšana (krēslu, mājaslpu u.c.).
- Viss, kur nepieciešama skaidra plūsma, kas atkārtojas (dokumentu apstrāde, programmatūras koda izveide apstrādei u.c.). Šajos procesos var palīdzēt ERP sistēma un arī MI rīki.
- Ja ir fragmentētas zināšanu bāzes (“Word” dokumentos, datu bāzēs, sistēmās utt.) un cilvēkam jāpatērē ļoti daudz laika, lai to sameklētu un apkopotu. Arī piemeklēt atbildes tērzēšanas robotā jeb čatbotā.
Kurām profesijām ir vislielākais potenciāls izmantot MI?
Edvīns atzīmē vairākas profesijas, kurām ir vislielākais potenciāls izmantot mākslīgo intelektu: programmētāji (var ātri izveidot programmatūras kodu), juristi (no informācijas meklēšanas līdz vēstuļu un līgumu sagatavošanai), mārketingā (sākot no teksta radīšanas līdz vizuāļiem utt.), grāmatvedībā – sakārtota informācija pēc nestrukturētiem un strukturētiem datiem u.c.
Viņaprāt, MI ļoti var palīdzēt visa veida profesijās, kurās ir kāds intelektuālais radīšanas darbs.
Kurp ved mākslīgais intelekts?
Edvīns Elferts uzskata, ka mākslīgā intelekta izmantošanas rezultātā dažādi tehnoloģiskie risinājumi būs pielāgotāki katra vajadzībām.
Uzņēmuma ERP sistēmai būs iespējams pieslēgt papildu lietotnes un saskarnes, kas varēs sadarboties ar ERP sistēmu un ļaus veidot papildu automatizācijas. Katrs pats varēs veidot savus risinājumus (piemēram, izveidot vienkāršu e-veikalu). Samazināsies programmatūru servisa risinājumu daudzums, ko šobrīd pērkam papildus, jo katrs pats varēs uztaisīt savus papildinājumus.
Taču ne visi to darīs. Daudzi arī tuprmāk gribēs kādam pakalpojumu sniedzējam izstāstīt savu problēmu, lai tas palīdz atrisināt. Līdz ar to tirgus no šī skatu punkta daudz nemainīsies, bet mainīsies rīki, kas tiek izmantoti.
Mākslīgais intelekts nes pārmaiņas arī izglītības jomā
Edvīns uzskata, ka, līdz ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību, arvien mazāku lomu iegūst zināšanu ieguve, bet lielāku – dažādu prasmju attīstīšana. Piemēram, prasme strādāt ar cilvēkiem, deleģēt uzdevumus, domāt un uzdot īstos jautājums u.c.
“Ja tev ir specifiskas zināšanas kādā jomā, tas kļūs nevērtīgāk, jo visu var atrast. Tā arī ir fundamentāla problēma izglītības sistēmā. Tagad mācīt tikai zināšanas cilvēkiem paliek ne tik vērtīgi. Bet, lai kļūtu par ekspertiem, tā ir viena no pamatlietām – zināt. Un papildu prasme uzdot pareizos jautājumus,” uzskata Edvīns.
Mākslīgais intelekts vienmēr melos
Edvīns sarunā uzsver, ka ir jāmaina arī mūsu skatījums uz tehnoloģijām – arī tās var kļūdīties. Mākslīgā intelekta tehnoloģija nevar būt 100% precīza. Tā ir balstīta uz varbūtību.
“Darbojoties ar “Exceli”, jāzina pareizā podziņu kombinācija, lai dabūtu rezultātu. Ar mākslīgo intelektu ir citādi. Pavisam savādāk. Tas ir tā kā laikapstākļi – vienu dienu tev laikapstākļi tiek prognozēti pareizi, citu dienu ir kaut kāda kļūda,” saka Edvīns.
Viņš uzsver: “Mākslīgais intelekts vienmēr melos. Vienmēr. Pēc definīcijas. Jautājums – vai tu vari sadzīvot ar to, ka vienu no tām desmit reizēm tas notiks. (…) Arī MI process var kļūdīties.”
Edvīns pilnībā nepiekrīt viedoklim, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēkus un pilnībā automatizēs visu. Viņš uzskata, ka būs sadarbība. Lai MI varētu jēgpilni izmantot, jāsaprot, ko tas dara. Citādi nevar izvērtēt kvalitāti.
Ko ņemt vērā, strādājot ar MI Latvijā?
“Latvijā un Baltijā mēs esam priviliģētā lomā, jo esam pasargāti kaut kādā ziņā no mākslīgā intelekta. Tas ir mazāk redzams angliski runājošajā pasaulē. Šī tehnoloģija latviešu valodā perfekti vēl nestrādā,” uzskata Edvīns Elferts. Mēs esam mazā valoda. Līdz ar to nav tik daudz piemēru no dažādām zinātnes jomām, no kā uztrenēt tehnoloģiju.
“Pasargāti vai risks, ka atpaliekam?” vaicā Elvis.
Abi ir vienisprātis, ka šī aiza paplašināsies. Mākslīgā intelekta tehnoloģija ļoti strauji attīstās.
Elvis Kvalbergs uzskata – tas nozīmē, ka katram Latvijas uzņēmējam jādomā, nevis, kā atlikt jautājumu par mākslīgā intelekta izmantošanu, bet gluži otrādi – kā šo “grāvi” šķērsot.
“Uzņēmējradošajiem ļoti daudz laika jāvelta, lai taustītos pa šo tehnoloģiju. Ietekme beigās būs ļoti nozīmīga, bet ne tā, kā to mums bieži stāsta,” saka Elvis. “Tagad uzdevums ir nevis ātri lēkt tramvajā, bet testēt pašam, cik vien iespējams, lai saprastu, kas strādā un kas nē.”
Vienīgais veids, kā kaut ko savā uzņēmumā mainīt un transformēt, ir eksperimentēt – uzsver sarunas dalībnieki.
Visu sarunu klausies mūsu raidierakstā!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
