Matīss Kaža: “Būs daudz sarežģītāk strādāt ar informāciju”
Digitalizācija un mākslīgais intelekts arī radošajās profesijās palīdz būt efektīvākiem. Tomēr radošā domāšana, problēmsituāciju risināšana, komunikācijas prasmes ar cilvēkiem, profesijas amata prasmes – tas viss joprojām paliek cilvēka rokās.
Tā sarunā ar “Excellent Latvia” valdes locekli Elvi Kvalbergu raidierakstā “PIETURA: Digitalizācija” atzīst režisors, scenārists un producents Matīss Kaža.
Matīss stāsta, ka kino industriju digitalizācija ir ārkārtigi izmainījusi. Savukārt teātrī tā manāma salīdzinoši maz. Tomēr digitālie rīki ir uz palikšanu, un digitālā pratība ir nepieciešama.
Klausies Elvja sarunu ar Matīsu:
- Ko digitalizācija un mākslīgais intelekts ir izmainījis teātrī un kino?
- Kādiem darbiem digitālos rīkus izmanto Matīss Kaža?
- Vai aktierus aizstās avatari?
- Kā norit darbs pie jaunās Ginta Zilbaloža animācijas filmas?
#15 Matīss Kaža: “Būs daudz sarežģītāk strādāt ar informāciju”
Tehnoloģijas – produktivitātes uzlabošanai un mulsumam
Matīss Kaža atzīst, ka tehnoloģijas viņa darbā ir personīgajai produktivitātei, tās palīdz strukturēt darbu un plānot laiku.
“Tehnloloģijas palīdz ātrāk savākt un sakārtot informāciju, kas man nepieciešama. Palīdz saplānot laiku, jo lietoju digitālu kalendāru ar digitāliem sarakstiem, kas man jāizpilda konkrētā dienā vai nedēļā,” stāsta Matīss.
Viņš saka: “Vienmēr par tehnoloģijām varam runāt gan kā par produktivitātes uzlabošanas, gan kā veiktspējas ātruma palielināšanas rīkiem, gan arī par mulsumu izraisošiem rīkiem.”
Kā piemēru viņš stāsta: Dailes teātrī aktieriem tika piedāvāts izmantot planšetes, kurās lasīt tekstus un rakstīt pierakstus. Aktieri bija pieraduši pāršķirt lapas. Līdz ar to planšetes izraisīja mulsumu – jo, ja teksts jāatrod 15. lapā, tad planšetē tas vairs nebija 15. lapā.
Mākslīgais intelekts – ātrām skicēm
“Man kā producentam un režisoram ir dažādi rīki, ko izmantoju. Visizplatītākais ir – ja vajag ātras skicītes, kas, kā varētu izskatīties. Tad mākslīgā intelekta attēlu ģeneratori ir talkā nākoši, palīdzoši un forši,” stāsta Matīss.
“Bet līdzko jāiesniedz kāds finansēšanas projekta pieteikums, piemēram, Kultūrkapitāla fondam*, Kino centram** vai kādai ārzemju finansētājinstitūcijai, tad, ja viņi redzēs kādus mākslīgā intelekta veidotus attēlus vai tīzerus, tad uz to parasti skatās ar aizdomām: nav pastrādājuši, nav nolīguši māksliniekus, kas izstādā skices, bet tādu fikso haltūriņu izvēlējušies,” saka Matīss Kaža.
Viņaprāt, mākslīgā intelekta rīki ir izdevīgi un ātri izdara dažādus tehniskos uzlabojumus, kas agrāk aizņēma daudz laika. Piemēram, ja nepieciešams atsevišķus vizuālos efektus izstrādāt ļoti ātri vai ja kaut kas tehniski jāpamaina vai jāizgriež no kadra. “Mākslīgais intelekts ir maziem neradošiem darbiņiem. Mazajiem rutīnas attēla apkopšanas darbiņiem.”
Viņš min piemēru: ja taisa piedzīvojumu filmu, kas risinās uz svešas planētas, planētas dizains tāpat ir jāuztaisa. Jāizdomā, kā ēkas izsktīsies, kā radījumi un augu pasaule izskatīsies. “Tā konceptuālā domāšana, idejiski radošā domāšana – to gribētos saglabāt cilvēka rokās,” saka Matīss.
Teātrī mākslīgā intelekta klātbūtne neliela
Matīss Kaža stāsta, ka teātrī mākslīgā intelekta klātbūtne ir salīdzinoši neliela. Viņš uzskata, ka tas varētu tikt izmantots visos ražošanas un gatavošanās posmos. Mākslīgais intelekts varētu plānot izrāžu un mēģinājumu grafikus, aktieru noslodzes u.tml.
Tāpat mākslīgais intelekts noder, lai ātri iztulkotu citu valodu tekstus uz latviešu valodu, lai aktieri varētu saprast, par ko tur ir runa. “Tas nav mākslinieciski augstvērtīgs tulkojums, bet aktieri vismaz var saprast,” saka Matīss.
Viņš atzīst, ka radošajā ziņā teātrī ļoti maz ar to ir saskāries. Taču ir izrādes, kur izmanto mākslīgo intelektu kā daļu no izrādes dramaturģijas. Tāpat ar mākslīgā intelekta, zaļo ekrānu un citu risinājumu palīdzību var aizvest skatītāju prom no teātra telpas. Tomēr, kā uzsver Matīss, lai radītu dzīvā kino ilūziju, tur vēl tāls ceļš ejams, daudz jāstrādā un jātestē.
Vai aktierus aizstās avatari?
Matīss stāsta, ka tehnoloģijas ienāk kamerās, ir automātiskais fokuss un dažādas citas iespējas. “Tādā tehnoloģiskā ziņā tas ir ārkārtīgi interesanti. Un tas ir tikai likumsakarīgi, ka tehnoloģijas attīstās. Tajā pat laikā saprotu aktierus, kas ir norūpējušies par to, ka ar dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem viņi varētu tikt aizstāti, ka varētu tikt kaut kādā veidā ģenerēti viņu avatari filmās. Kaut kādās ainās ir nofimējušies un kaut kādās ainās ir pieģenerēti klāt. Tas ir arī juridiski ārkārtīgi sarežģīts jautājums.”
“Jau pastāv tehnoloģijas, kas var uztaisīt tādu “dīp feiku” [dziļviltojumu], ka mēs noticēsim, ka tas ir Breds Pits – tā ir viņa balss, viņa veidols, neskatoties uz to, ka viņš vispār šajā projektā nav ņēmis nekāda veida dalību,” saka Matīss.
Tomēr viņš uzskata, ka mākslīgais intelekts nav dzīva aktiera priekšnesums, tas nevarēs piedāvāt tādu emociju spektru un tādas radošās izvēles kā dzīvs cilvēks. Vismaz pagaidām noteikti nē.
Komandas būs mazākas
Matīss uzskata, ka, līdz ar tehnoloģiju attīstību, komandas, kas strādā pie filmu un animāciju izstrādes, būs mazākas.
“Kaut vai tā pati “Straume”, kur nav izmantoti mākslīgā intelekta risinājumi. Tie rīki, kas ir pieejami, ļauj salīdzinoši nelielām komandām radīt vizuāli ārkārtīgi jaudīgus darbus, kas izskatās tā, ka to ir veidojusi milzīgi profesionāla komanda. Bet patiesībā tā ir salīdzinoši neliela komanda, ja salīdzinām ar to cilvēku apjomu, kas strādā pie Disneja animācijas filmām. (…) Tur ir 200 pret 50 proporcija,” stāsta Matīss Kaža.
Pie jaunās Ginta Zilbaloža filmas strādā TOP 5 labākie pasaulē
Matīss stāsta, ka pie jaunās Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Limbo” šobrīd strādā internacionāla komanda. To vidū ir izcili 3D mākslinieki no Norvēģijas un Kanādas, kuri ierindojas starp TOP 5 labākajiem pasaulē savā jomā. Viņi spēj izstrādāt tādas filmas vizuālā risinājuma iestrādnes, kas nepieciešamas, lai realizētu ļoti specifisku stilistiku, kādu jaunajai filmai ir iecerējis režisors.
“Tas ir arī brīnišķīgs mācīšanās process janajiem Latvijas animācijas profesionālļiem – strādāt ar tāda līmeņa profesionāļiem, kas ļoti sarežģītas problēmas var atrisināt ļoti ātri,” ar gandarījumu saka Matīss.
Kā mainās producenta un režisora darbs?
Matīss atzīst, ka tematu izpēte ir kļuvusi ātrāka. Mākslīgais intelekts ir ļoti labs informācijas apkopošanas un atlases rīks, arī piedāvājot grāmatu nodaļu apkopojumus. Tas noder, lai saprastu, vai attiecīgo grāmatu vai nodaļu ir vērts lasīt. Vienlaikus viņš atzīmē, ka ir saskāries, ka mākslīgais intelekts arī kaut ko izdomā, kā patiesībā tajā grāmatā nav.
Vai tas, ka dzīvojam digitālā vidē, izmaina to, ko sagaida skatītāji?
Matīss stāsta: “Mūsu industriju digitalizācija ir ārkārtīgi izmainījusi. Nu ārkārtīgi. Pirmkārt, jau satura patēriņu – kopš 2008. gada, kad “Netflix” kļūst par straumētāju, tas izmaina visu. Iespēja mājās pēc pieprasījuma noskatīties tik daudz satura! Tas rada problēmas kinoteātriem kā audiovizuālā satura patēriņa vietām un biznesam. Tik un tā kino tiek apmeklēts. Tur ir nesalīdzināmi labāks attēls un skaņa. Bet tas kino apmeklējums nav tik jaudīgs kā iepriekš. Kovidlaiks un digitalizācijas rīki, un savas dzīves digitalizācija ir daudz ko ietekmējuši.
Ir ļoti daudz sapulču attālināti, kur tu izrunā lietas un neaizpļāpājies. Jo negribas arī tajā virtuālajā telpā pārāk ilgi uzturēties.
Viedtālruņi, vertikālais formāts – ir nākusi tāda jauna lieta kā “verticals”, vertikālie seriāli.
Īsformāta darbiņi – ziepju operas -, ko pusaudži skatās. Īsie izgriezumi un dažāda veida īsformāti ir kļuvuši par tādu gan sociālo tīklu mārketinga standartu, gan audiovizuālā satura jaunu standartu, jo ir patērētājs, kurš skatīsies to telefonā, un tur uzreiz vajag piesaistīt uzmanību. Visu maksimāli koncentrētu īsā formātā.”
Īsformāti un garformāti – mūsu dzīves binārā opozīcija
“Tam kā pretstats nāk super garformāti, piemēram, podkāsti, kuri ilgst trīs stundas, kas tiek klausīti sabiedriskajos transportos, braucot ar automašīnu, mājās fonā. Ir šī binārā opozīcija, kur ir dažas sekundes, minūtes un super garformāti, kas ir pat vairākas stundas.
Serialitāte, kam bija liels uzplaukums pēdējo piecpadsmit gadu laikā ar ļoti kvalitatīviem amerikāņu un citu valstu seriāliem, kas izkonkurē filmas un kuros piedalās kino slavenības.
Runātā vārda atgriešanās, jo seriāli ir daudz pļāpīgāki nekā filmas. Un daudz vairāk tiek lietoti tuvplāni. Tāpēc, ka tas tiek veidots mājas skatītājiem uz televizora ekrāna, kur var saskatīt mazāk koptēla detalizāciju nekā kino. Visādas šādas lietas ir mainījušās.”
Runājot par filmu “Straume”, kas 2025. gadā saņēma “Oskaru” par labāko animācijas filmu un vairāk nekā 90 citas nozīmīgas starptautiskas balvas, Matīss uzsver, ka “Straume” nepakļaujas daudziem no šiem parametriem. “Tā arī ir lieta, ko cilvēki gaida – oriģinalitāte. Tā ir ārkārtīgi jaudīga, jo ierauj skatītāju šajā skatīšanās pieredzē, ka negribas atrauties.”
Radošā domāšana arvien paliek cilvēkam
“Radošā domāšana, problēmsituāciju risināšana, komunikācijas prasmes ar cilvēkiem, profesijas amata prasmes – tas viss joprojām saglabājas un ir svarīgi. Tai pat laikā nāk šī te jaunā digitālā pratība, kas ir nepieciešama, jo ir ļoti vienkārši šos rīkus lietot virspusēji. Bet šos rīkus lietot kvalitatīvi un iedziļinoties, un precīzi, tur tomēr ir kaut kādas prasmes nepieciešamas. Kaut vai piemēram, ļoti precīzi dot uzdevumu.
Mums saglabājas visi profesijas pamatpirncipi. Vienkārši nāk klāt jaunas prasmes, kas ir nepieciešamas ar šiem rīkiem, no kuriem mēs neatvadīsimies.”
Informācijas drošticamības pakāpe būs daudz mazāka
Iezīmējot nākotnes tendences, Matīss Kaža atzīmē vairākus virzienus:
- Dažu sekunžu makslīgā intelekta radīti video fragmenti strādās kā sociālo tīklu “prikoli” [joki]. Cilvēkiem patiks tos skatīties sociālajos tīklos. Tur būs daudz mākslīgā intelekta ģenerēta satura, un mēs nevarēsim dažkārt atšķirt, kas ir MI ģenerēts un kas nav.
- Būs daudz sarežģītāk strādāt ar informāciju. Informācijas drošticamības pakāpe būs daudz mazāka.
- Mums būs personīgie digitālie asistenti, kas atbildēs uz e-pastiem. Viņi zinās mūsu kalendārus un varēs pateikt, piemēram, kad un vai varam satikties.
Jautājums, kas interesē Matīsu, – kurā brīdī mūsu paaudze kļūs par digitālajiem opīšiem? Viņš saka: ir brīdis, kad veidojas pretestība apgūt jaunus rīkus. Būs brīdis, kad jaunas tehnoloģijas raisīs pretestību.
Noklausies visu sarunu mūsu raidierakstā!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
#1 “Ko grāmatvedībā varam darīt citādi”
#2 “Vai Latvija var būt zaļā Dubaija?”
#3 “Kā digitalizācija palīdz mazumtirdzniecībā?”
#4 “Vai sportisti kļūst par kiborgiem?”
#5 “Ko rāda pirmais mēnesis ar e-rēķiniem?”
#6 “Tehnoloģiju laikmets pieprasa citādu izglītību”
#7 “Digitalizācija reģionos – Cēsu pieredze”
#8 “Darba devēja tēls – izaicinājumi”
#9 “Vai drīzumā mūs ārstēs viedtālruņi?”
#10 “Sapņu VID – izpalīdzīgs un automātisks”
#11 “Kā korporatīvā identitāte palīdz digitalizācijas ceļā?”
#12 “Kāda ir investēšanas panākumu atslēga?”
#13 “Ar krūšturiem izkāpa Maskavā…”
#14 Kad mūziķis būs jāparausta – vai ir īsts
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
*Valsts kultūrkapitāla fonds
**Nacionālais kino centrs
