Cilvēku skaits un dzīves ilgums pasaulē palielinās. Esam jau vairāk nekā 8 miljardi. Palielinoties vecumam, pieaug hroniskās slimības. Ārstu kļūst arvien mazāk. Līdz ar to digitalizācija medicīnā ir neizbēgama. Vai arī – tā kļūs pieejama tikai turīgiem cilvēkiem. Aktuālo situāciju medicīnas jomā iezīmē neiroķirurgs un vertebrologs Jānis Šlēziņš.
Jānis praktizē galvaskausa un mugurkaula ķirurģiju. Viņš strādā gan ar pieaugušajiem, gan bērniem. Viņa interešu lokā ir minimāli invazīva mugurkaula ķirurģija un neiroonkoloģija.
Jānis uz medicīnu raugās globāli un tic, ka veselības aprūpes digitālā transformācija ir veids, kā uzlabot pacientu aprūpi un medicīnas pakalpojumu pieejamību ikvienam cilvēkam. Arī trūcīgajās valstīs.
Jānis Šlēziņš ir strādājis dažādās medicīnas iestādēs Latvijā un vadošajos neiroķirurģijas centros Lielbritānijā. Izglītību ieguvis Latvijā, Vācijā, Igaunijā, Austrijā, Grieķijā, Lietuvā, Turcijā, Čehijā, Itālijā, Francijā u.c. Stažējies arī Portugālē. Jānis ir arī Latvijas Neiroķirurgu biedrības biedrs un Latvijas Universitātes Neiroķirurģijas rezidentūras programmas vadītājs.
Saruna #9 “Vai drīzumā mūs ārstēs viedtālruņi?”
“Excellent Latvia” valdes loceklis Elvis Kvalbergs un Jānis Šlēziņš diskutē:
- Kādēļ medicīnā digitalizācija ir neizbēgama?
- Vai mūsu slimības drīz konstatēs viedtālrunis?
- Kā tehnoloģijas apgriezīs veselības aprūpi kājām gaisā?
- Kam ir lielākā pievienotā vērtība uz ieguldīto eiro Latvijas veselības aprūpē, un kur vajadzētu ieguldīt primāri?
Digitalizācija – lai medicīna pieejama ikvienam
Uz jautājumu, kas ir digitalizācija, Jānis Šlēziņš saka: tā ir “efektivitātes paaugstināšanas process. Līdzeklis, kas ierobežotu resursu apstākļos ar tikpat lielu vai mazāku spēku un iesaisti ļauj mums paveikt lielāku darba apjomu. Medicīnā tas nozīmē, ka varam palīdzēt lielākam skaitam pacientu, patērējot mazāk laika vai spēka.”
Viņš uzsver, ka medicīnas profesionāļu visā pasaulē dažādu iemeslu dēļ paliek arvien mazāk. Pacientu paliek arvien vairāk. Līdz ar to tāda prakse, ka ārsts ar pacientu strādā viens pret vienu, arvien vairāk paliek par luksusa lietu.
Digitalizācija medicīnā, viņaprāt, ir neizbēgama, jo globāli medicīnas pieejamība kļūst arvien sliktāka. Un tas, ka ārsts ar pacientu strādā viens pret vienu, paliek arvien grūtāk sasniedzams. “Līdz ar to parādās digitalizācija. Nav citu variantu,” saka Jānis Šlēziņš.
Tikšanās “Zoom” nav digitalizācija
Viņš uzsver, ka tas, ka ārsts ar pacientu tiekas “Zoom” – tā nav digitalizācija. “Tur ārsts velta to pašu laiku. Vienīgais ieguvums ir, ka pacients nav braucis. Tā ir telemedicīna – nodarbojamies ar medicīnu ar tehnoloģijas starpniecību.”
“Digitalizācija ir digitālie risinājumi, kas ārstē pacientu. Ārsta iesaiste paliek tikai augstākas pievienotās vērtības gadījumiem,” saka neiroķirurgs. Kā piemēru viņš min insulīna devas pieregulēšanu cukura diabēta sliniekiem, ko pilnībā var veikt mākslīgais intelekts. Tādas programmatūras jau pastāv. Tāpat ar asinsspiedienu, sirds kaitēm u.tml.
“Tā mēs lēti varam nodrošināt medicīnu ikkatram. Arī Bangladešā un Indijā,” saka Jānis.
Pēc dažiem gadiem pasaule būs kājām gaisā
Jānis Šlēziņš stāsta, ka šobrīd medicīnā ļoti strauji attīstās dažādi tehnoloģiskie risinājumi. Jau tagad ir digitālie rīki, kas analizē digitālos attēlus un ievērojami pārspēj radiologus gan ātrumā, gan precizitātē. Turklāt tie neslimo un strādā 24/7.
Ir arī tādas tehnoloģijas, kas Jāni kā profesionāli ir šokējuši ar savām iespējām. Piemēram, pastāv risinājums, kas, telefona kameru pavēršot uz cilvēka seju, pasaka skābekļa saturāciju asinīs, pulsu un asinsspiedienu.
Vienlaikus digitalizācija veselības nozarē joprojām ir attīstības stadijā. Un Jānis uzsver, ka, salīdzinot ar citām nozarēm, medicīna kopumā pēdējo desmit gadu laikā nav mainījusies.
“Ja paskatāmies, kā strādā banku sfēra, IT – tās ir pavisam citādas. Mums pat bankai filiāles vairs nav vajadzīgas! Tās ir digitalizējušās. Medicīna nav digitalizējusies,” atzīmē Jānis Šlēziņš.
Viņš piekrīt Elvim, ka šobrīd mākslīgais intelekts pieļauj daudz kļūdu, taču ir pārliecināts, ka tas pavisam ātri tiks novērsts. “Ja redzam, ko paģēr mākslīgais intelekts, pēc pieciem, septiņiem, desmit gadiem pasaule būs pilnīgi kājām gaisā!”
Kā vēl vienu piemēru viņš min digitālos biomarķierus. Piemēram, roku trīcēšana ir viena no pazīmēm, kas var radīt aizdomas par Parkinsona slimību. Jānis Šlēziņš prognozē, ka būs milzīgs daudzums digitālo biomarķieru, ko tehnoloģijas varēs ievākt, analizēt un izteikt prognozes. Iespējams, pat analizējot cilvēka ģenētisko profilu. Piemēram, telefons, pateicoties šiem biomarķieriem, varēs konstatēt kādas slimības pazīmes un dot rekomendācijas, kāda slimība tā varētu būt un pie kāda speciālista vajag vērsties, lai to laikus novērstu.
Elvis Kvalbergs izsaka bažas par to, ka medicīnā milzīgs izaicinājums ir datu drošība un uzticamība. Vairāk nekā citās nozarēs.
Šobrīd dzīvojam cilvēka spēju ierobežotā produktivitātes līmenī
Elvis atzīmē, ka šobrīd apmaiņu ar informāciju mums ierobežo tas, cik ātri varam runāt vai rakstīt uz klaviatūras. Bet tas ir ļoti lēni.
Tam piekrīt Jānis Šlēziņš: “Šobrīd mēs dzīvojam produktivitātes līmenī, ko lielā mērā ierobežo cilvēki. Tad, kad lielu daļu darbu paņems mākslīgais intelekts, produktivitāte pieaugs fantastiski!”
Viņa ieskatā, līdz ar digitalizācijas krasu palielināšanos, būs gan ieguvumi, gan lieli riski: “Preces un pakalpojumi sāks maksāt ļoti lēti. Visiem viss būs. Liela daļa cilvēku būs nevajadzīgi. Tas var radīt daudz un dažādu psiholoģisku un psihiatrisku problēmu. Cilvēkiem būs GMI. Minimālās vajadzības tiks nosegtas pēc ēdiena, jumts virs galvas, viss maksās lēti vai neko. Būsi spiests darīt to, ko tu gribi. Tas lielā daļā cilvēku veicinās nevis attīstību, bet deģenerāciju. Viņi būs depresijā, jutīsies nevienam nevajadzīgi.”
“Šobrīd mākslīgais intelekts ir digitālajā pasaulē. Taču, kad tas izies ārā no tās un sāks darboties fiziskajā pasaulē, piemēram, celt mājas…..” gaidāmās būtiskās pārmaiņas prognozē Jānis Šlēziņš.
Viņš atzīst: “Tehnoloģijas brīžiem ir prātam neaptveramas!”
Latvijas veselības sistēma – labā līmenī, bet trūkst digitalizācijas
Jānis Šlēziņš atzīmē, ka par to finansējumu, kas veselības jomai atvēlēts Latvijā, medicīna pie mums ir ļoti labā līmenī, salīdzinot ar daudzām citām valstīm. Taču sarunas dalībnieki ir vienisprātis, ka digitalizācija šobrīd mums iztrūkst. Bet tā varētu atrisināt virkni veselības aprūpes pieejamības problēmu.
“Latvijā ir viedoklis, ka mums medicīna ir sliktā līmenī un slikti pieejama un ka kaut kur citur brīnišķīgās valstīs tā ir daudz labāka. Bet man ir pieredze strādāt daudzās brīnišķīgās valstīs, tai skaitā Lielbritānijā. Varu teikt, ka Latvijā par to nodokļu maksātāju naudu, kas tiek atvēlēta medicīnai, tā ir ļoti laba. Tā pat ir brīnišķīga! Brīnišķīgāka par citām valstīm, kur medicīnai tiek iedota lielāka naudiņa. Globāli ir valstis, kur cilvēki ārstu vispār savā dzīvē nav redzējuši,” no savs pieredzes saka neiroķirurgs Jānis Šlēziņš.
Tomēr vienlaikus viņš atzīmē: “Medicīnas digitalizācijas jomā tālāk par lozungiem Latvijā aizgājis nav. Ir vēlme. Ir sapratne. Bet nav konsekventas rīcības, lai tas patiešām tā notiktu.”
“Mūs pasaules vēji skar tieši tāpat kā visus citus. Medicīnas piejamība paliks arvien švakāka un švakāka. Tādēļ digitlaizācija ir tas, ko novēlu mums visiem!” vēl Jānis Šlēziņš.
Elvis Kvalbergs papildina: “Šobrīd Latvijā ir aktuālas zema līmeņa digitalizācijas problēmas, kur jau nav sakārtots tas, ka, piemēram, pieraksts pie ārsta ir dažādās sistēmās – katrai slimnīcai savs, kas noved pie lielām rindām. Varbūt primātri ieguldīt finansējumu tur?”
Sarunas dalībnieki spriež, ka Latvijas gadījumā ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu būtu iespēja ieviest ļoti progresīvus digitalizācijas risinājumus, kas nodrošinātu indivuduālu veselības aprūpi ikvienam, analizējot katra cilvēka veselības datus un preventīvi individuāli informējot gan par nepieciešamajām pārbaudēm, gan ārstniecību. Sperot vienu soli vairāk nekā ierasts, mēs iegūtu ļoti daudz.
Par visu šo vairāk, kā arī dažādiem jau esošiem un topošiem digitālajiem risinājumiem veselības aprūpē klausieties visu sarunu!
Klausieties arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Digitalizācija nav galamērķis, bet ceļojums. Šī tēma ir plaša kā internets un dziļa kā okeāns. Lai palīdzētu uzņēmējiem digitalizācijas ceļā, raidierakstā iepazīstam gan veiksmes stāstus un klupšanas akmeņus, gan viedokļus un vienkārši interesantas atziņas.
#1 “Ko grāmatvedībā varam darīt citādi”
#2 “Vai Latvija var būt zaļā Dubaija?”
#3 “Kā digitalizācija palīdz mazumtirdzniecībā?”
#4 “Vai sportisti kļūst par kiborgiem?”
#5 “Ko rāda pirmais mēnesis ar e-rēķiniem?”
#6 “Tehnoloģiju laikmets pieprasa citādu izglītību”
#7 “Digitalizācija reģionos – Cēsu pieredze”
#8 “Darba devēja tēls – izaicinājumi”
Iesakiet arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
