Vai Latvija kļūst par finanšu tehnoloģiju centru?
Latvijā ir radīts daudz izcilu finanšu tehnoloģiju risinājumu, ar ko varam lepoties un kas tiek veiksmīgi arī eksportētas. Kā attīstās finanšu tehnoloģiju nozare, un cik nozīmīga tā ir mūsu eksportspējai? Vai mākslīgā intelekta aģenti ienāks arī mūsu makos, un kā tie mainīs pārdošanu finanšu jomā? Kā mūsu nākotni var mainīt kriptovalūtu tehnoloģijas?
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” sarunājamies ar asociācijas “Fintech Latvija” vadītāju Tīnu Lūsi. Runājam par Latvijas talantiem finanšu tehnoloģiju jomā, cilvēku finanšu pratību, finanšu tehnoloģiju uzņēmumu iespējām un to, kā mākslīgais intelekts varētu mainīt pakalpojumu izstrādi un pārdošanu. Viņa dalās arī ar savu pieredzi par digitālo rīku izmantošanu ikdienā un vērtē, kuros darbos arī turpmāk bez cilvēka neiztikt.
Klausies “Excellent Latvia” valdes locekļa Elvja Kvalberga sarunu ar Tīnu Lūsi:
- Kas ir finanšu tehnoloģijas, un kādas ir šīs nozares attīstības iespējas Latvijā
- Kāpēc līdz ar digitalizāciju īpaši svarīgi attīstīt arī finanšu pratību
- Ar ko varam lepoties fintech nozarē
- Kādas iespējas un riskus MI (mākslīgais intelekts) rada fintech jomai
- Kas notiks ar kriptovalūtu, un kā blokķēdes risinājumi var mainīt mūsu ikdienu
- Kādas cilvēka prasmes kļūs arvien vērtīgākas
Kas īsti ir finanšu tehnoloģijas?
Kad pēdējo reizi biji bankas filiālē? Ar šo jautājumu asociācijas “Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse atgādina, cik ierasti kļuvuši digitālie finanšu pakalpojumi. Viņa atzīmē, ka piekļuve klientam caur mobilo telefonu ir revolucionizējusi tirgu.
Tīna finanšu tehnoloģijas skaidro kā finanšu un tehnoloģiju apvienojumu. Šajā nozarē pakalpojumus jau sākotnēji veido tā, lai klients tos varētu saņemt digitāli. Viņa iesaka paraudzīties uz banku kā uz atsevišķu pakalpojumu kopumu: katru no tiem iespējams attīstīt arī atsevišķā uzņēmumā.
Tie var būt maksājumi, kreditēšana, ieguldījumu platformas vai tehnoloģijas klientu pārbaudei un atbilstības prasību izpildei. Daļa šo uzņēmumu konkurē ar bankām, savukārt citu radītās tehnoloģijas izmanto bankas un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji.
Kāpēc finanšu tehnoloģijas Latvijā mēdz saistīt ar ātrajiem kredītiem? Tīna skaidro, ka tie bija vieni no pirmajiem digitālajiem finanšu pakalpojumiem, kas sabiedrībā bija plaši pamanāmi. Kopš tā laika attīstījušies arī citi virzieni, tostarp ieguldījumu platformas, kas sniedz iespēju cilvēkiem ieguldīt dažādos finanšu produktos.
Latvijas fintech: risinājumi eksportam
Tīna uzver, ka Latvijā tiek radīti un attīstīti ļoti daudz jaunu finanšu tehnoloģiju risinājumu, kas tiek arī veiksmīgi eksportēti un ar ko mums ir pamats lepoties.
“Šī ir eksportējošā finanšu sektora daļa, kam ir ļoti liels izaugsmes potenciāls,” viņa saka, norādot, ka pie mums ir ļoti daudz talantīgu cilvēku šajā jomā, kas dibina uzņēmumus un rada jaunus risinājumus. No aptuveni 130 uzņēmumiem 93 ir cieši saistīti ar Latviju caur to dibinātājiem. Tas, pēc Tīnas teiktā, ir ļoti liels procents un rāda šī talanta blīvumu.
“Šī joma palīdz attīstīt mūsu eksportspēju,” saka Tīna. Šīs nozares uzņēmumi jau no darbības sākuma orientējas uz eksportu un domā par klientiem ārpus Latvijas. Viņa novērtē to dibinātāju uzņēmību un drosmi: ārvalstu tirgos neviens viņus nesagaida ar atplestām rokām.
“Es apbrīnoju to uzņēmumu dibinātāju un vadītāju spēju domāt ārpus kastes, domāt pāri robežām un iet tajos citos tirgos. Man liekas, ka mēs to pārāk maz novērtējam – jebkuru uzņēmumu, kas iet eksportā. Neviens viņus tur nesagaida ar sarkanu atritinātu paklāju. Tas viss prasa uzņēmību un drosmi. Es šausmīgi lepojos, ka mums ir tādi uzņēmumi, kas to dara un kas lauž tās robežas, un ka mēs neesam tā valsts, kas tikai gaida, nu kad mums nāks tie bagātie ārvalstu investori,” saka Tīna Lūse.
Kā vienu no pēdējā laika izteiksmīgākajām inovācijām Tīna Lūse piemin Latvijā radīto risinājumu “Handwave”, kas sniedz iespēju apstiprināt maksājumus un pārbaudīt cilvēka vecumu nevis ar maksājumu karti vai telefonu, bet gan ar plaukstu. Viņa atzīst, ka šādi risinājumi var būtiski mainīt mūsu ierastos paradumus.
Fintech uzņēmumu piesaiste Latvijai
Otrs virziens, kas raksturo Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra veidošanos, ir veiksmīga ārvalstu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu piesaiste. Līdz šim šajā jomā ļoti veiksmīgi darbojusies Lietuva. Taču šobrīd, pateicoties Latvijas Bankas kā regulatora aktīvam darbam, arī Latvija ir kļuvusi šiem uzņēmumiem ļoti pievilcīga.
Tīna pozitīvi vērtē Latvijas Bankas pieejamību un uz uzņēmumiem vērsto pieeju. Viņasprāt, gan Latvija, gan Lietuva līdztekus var attīstīties kā finanšu tehnoloģiju centri, jo pasaulē pietiek vietas vairākiem šādiem centriem.
“Mēs šobrīd esam labākā punktā nekā Lietuva, lai piesaistītu jaunus spēlētājus. Lietuva piesaistīja “Revolut”, kas ir otrais vai trešais lielākais nodokļu maksātājs valstī. Mums 2025. gada beigās bija aptuveni 130 uzņēmumi finanšu tehnoloģiju jomā. Savukārt pēc 2024. gada datiem nozare kopā nodokļos nomaksāja 90 miljonus eiro. Ja skatāmies uz nozari kopumā, tas ir aptuveni astotā līdz desmitā lielākā nodokļu maksātāja līmenis,” situāciju iezīmē Tīna Lūse.
Vieglāka piekļuve naudai prasa finanšu pratību
Tīna uzskata, ka finanšu tehnoloģijas īpaši nozīmīgas ir valstīs, kur daļai cilvēku banku pakalpojumi nav pieejami. Iespēja tos saņemt telefonā šādos tirgos var nest būtiskas izmaiņas cilvēku dzīvēs.
Taču neatkarīgi no tā, kā cilvēks saņem pakalpojumu, viņam jāizprot savas saistības. Tīna atgādina, ka aizņēmums būs jāatmaksā un par to būs jāmaksā procenti gan tad, ja nauda saņemta bankā, gan tad, ja tā aizņemta digitālā platformā.
Tāpēc viņa uzsver finanšu pratību un personīgo atbildību. Tīna uzskata, ka pārāk aizbildnieciska attieksme nepalīdz veidot sabiedrību, kas spēj pati pieņemt atbildīgus finanšu lēmumus. Viņa aicina atrast līdzsvaru, lai vainīgo meklēšana neaizstātu cilvēku izglītošanu.
“Latvijā un visā Eiropā finanšu pratība cilvēkiem ir diezgan zema – gan par investīcijām, gan par citiem jautājumiem. Tas, kur mums ir risks, – mēs ik pa laikam gribam iebraukt tajā grāvī, ka gribam ļoti paternālistiski uzvesties pret cilvēkiem, un mēs neaudzinām tādu atbildīgu sabiedrību, kura spēj pieņemt atbildīgus finanšu lēmumus, bet vairāk mēģinām meklēt vainīgos un atbildīgos. Ļoti svarīgi atrast balansu, jo tad mēs visi kā sabiedrība augsim.”
Sava tehnoloģija vai ārpakalpojums?
Daļa finanšu tehnoloģiju uzņēmumu savas sistēmas izstrādā paši. Tīna pieļauj, ka viņiem svarīga ir neatkarība no ārpakalpojumu sniedzējiem un iespēja ātrāk pielāgoties vajadzībām dažādos tirgos. Svarīga ir arī datu zinātne un tās saikne ar tehnoloģiju komandu.
Vienlaikus viņa redz, ka uzņēmumi izmanto citu izstrādātus rīkus konkrētiem uzdevumiem, piemēram, klientu, sankciju vai reputācijas pārbaudēm. Arī bankas var veidot savas sistēmas, apvienojot vairāku partneru tehnoloģijas.
Tīnas ieskatā izvēle atkarīga no uzņēmuma stratēģijas un attīstības posma. Uzņēmumam augot, var kļūt izdevīgāk kādu tehnoloģiju attīstīt pašam, citām funkcijām turpinot izmantot ārpakalpojumus.
Blokķēde var mainīt mūsu ikdienu
Runājot par kriptovalūtu, Tīnas ieskatā digitālajām valūtām būs paliekoša vieta finanšu pakalpojumos. Viņa aicina nodalīt spekulācijas ar kriptovalūtām no tehnoloģijām, kas ir to pamatā. Tīna uzskata, ka blokķēdei būs vieta arī nākotnē, un tā var būtiski mainīt mūsu ikdienu.
Kā piemēru viņa min īpašumtiesību reģistrēšanu Zemesgrāmatā un aktīvu tokenizāciju. Piemēram, blokķēdes risinājums sniedz iespēju sadalīt nekustamo īpašumu daļās un nodot tiesības uz tām ar digitālu aktīvu palīdzību.
Viņasprāt, tehnoloģijai jāatrod piemēroti lietojumi un jāsakārto regulējums.
Tīna norāda, ka kopumā arī jautājums par digitālo valūtu ir jau vairāku valstu dienaskārtībā, un tas noteikti būs aktuāls. Arī maksājumu pakalpojumu sniedzēji domā, kā cilvēkiem un uzņēmumiem nodrošināt iespēju norēķināties ar digitālajām valūtām.
Mākslīgais intelekts palīdz ātrāk īstenot biznesa ideju
Tīna Lūse stāsta, ka nozares uzņēmēji arvien biežāk mākslīgo intelektu vērtē pēc tā, ko ar to iespējams paveikt. Viņa saredz interesi automatizēt tehniskus darbus un izmantot šos rīkus arī programmēšanā.
Tas paver jaunas iespējas cilvēkiem, kuri vēlas īstenot savu biznesa ideju. Tīna atceras, ka viens no jaunuzņēmumu dibinātāju izaicinājumiem agrāk bija atrast tehnisko partneri, kurš palīdzētu izveidot iecerēto produktu. Tagad ar mākslīgā intelekta palīdzību pirmo versiju un tās prezentāciju iespējams sagatavot ātrāk, arī darbojoties vienam.
Finanšu pakalpojumos gan jāņem vērā datu drošība un kiberdrošība. Tīna atgādina, ka šie apsvērumi ierobežo to, cik brīvi uzņēmums var savā darbā ieviest vispārēja lietojuma mākslīgā intelekta rīkus.
“Mākslīgais intelekts ļauj kļūt par supercilvēku. Ja tev ir tā bāze, tad tu kļūsti efektīvāks. Tas cilvēkiem, kuriem ir uzņēmējdarbības gēns un kuriem ir kaut kādas radošās izpausmes, iedod to, ka starta grūdienu viņi var izdarīt daudz ātrāk,” saka Tīna Lūse.
Mākslīgā intelekta aģenti – jauns pārdošanas kanāls
Tīna paredz, ka uzņēmumiem jārēķinās arī ar mākslīgā intelekta aģentiem pakalpojumu pārdošanā: “Biznesiem jāpārorientējas, ka vēl viens pārdošanas kanāls ir MI aģenti. Aģenti, nevis influenceri.”
Viņa gan ir piesardzīga prognozēt, cik ātri MI aģentu izmantošana lēmumu pieņemšanai par pirkumiem vai ieguldījumiem kļūs par plaši izplatītu praksi cilvēku vidū. Tīna atzīst, ka nav pētījusi datus par mākslīgā intelekta izmantošanu sabiedrībā. Viņa uzskata, ka tehnoloģiju jomā strādājošie var dzīvot savā informācijas burbulī un pārmaiņu tempu uztvert citādi nekā pārējie.
Vienlaikus viņa piekrīt, ka arī finanšu jautājumus drīz vien cilvēki labprātāk varētu apspriest ar MI aģentu nekā ar konsultantu, jo finanšu jautājumi ir sensitīvi – negribas citam atklāt savu situāciju vai atzīt, ka kaut ko nezini.
Ko automatizēt, un kur vajadzīgs cilvēks?
Tīna stāsta arī par digitālajiem rīkiem savā darbā. Asociācijā automatizēts jauno biedru uzņemšanas process, un tiek meklēti veidi, kā atvieglot citu ikdienas darbu organizēšanu. Savukārt juristes darbā viņa izmanto mākslīgā intelekta rīkus tiesiskā regulējuma un tiesu prakses izpētei, kā arī prezentāciju sagatavošanai.
Viņa atzīst, ka dažādu uzdevumu veikšanai arvien retāk vajadzīga palīdzība no malas, piesaistot pakalpojumu sniedzējus, un savas idejas īstenot kļuvis vieglāk. Vienlaikus šie rīki var palīdzēt deleģēt darbu jaunākam juristam, kuram mākslīgais intelekts kalpo par palīgu.
Taču, viņasprāt, cilvēki arvien būs vajadzīgi situācijās, kad jāpieņem lēmumi. Īpaši svarīgas prasmes, kas arvien būs nepieciešamas, ir spēja komunicēt, emocionālā inteliģence un spēja pieņemt lēmumus. Viņasprāt, nozīme būs arī stresa noturībai un atbildības sajūtai.
Vēlies uzzināt vairāk?
Klausies raidierakstā visu sarunu ar Tīnu Lūsi!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcasts!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
