Esam pelnījuši pamatīgu medicīnas digitalizāciju
“Ja kāda industrija ir pelnījusi pamatīgu digitalizāciju, tad tā ir veselības aprūpe,” saka Kaspars Grosu. Cilvēks, kurš strādājis ar veselības aprūpes digitalizāciju Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, “Datamed” un šobrīd sadarbojas ar vairākām Adrijas jūras valstīm – Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju -, kā arī Latviju un Ukrainu.
Kaspars ir viens no cilvēkiem Latvijā, kas veicina veselības aprūpes digitalizāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu medicīnā un slimnīcās. Viņš ir palīdzējis ieviest mākslīgā intelekta risinājumus kaulu lūzumu noteikšanai, krūts vēža analīzei, plaušu slimību diagnostikai rentgenuzņēmumos.
Šobrīd Kaspars strādā ASV bāzētā klīnisko pētījumu pakalpojumu uzņēmumā “IQVIA”, kas savā jomā ir vadošais pasaulē. Viņa pārziņā ir lielo slimnīcu digitalizācija un datu plūsmu sakārtošana, sadarbība ar vairāku valstu valdībām, veselības ministrijām un to pakļautībā esošajām iestādēm.
Kaspars ir pārliecināts, ka medicīnā vajadzība pēc digitalizācijas ir daudz lielāka nekā citās jomās: “Ja skatāmies lokāli, tad mums to vajag trīsreiz vairāk nekā citur Eiropā, jo mēs visos veselīgo dzīves gadu rādītājos – dzīves ilguma, audzēju un citos – visu laiku esam pēdējās vietās.”
Klausies “Excellent Latvia” valdes locekļa Elvja Kvalberga sarunu ar Kasparu Grosu:
- Kādēļ Latvijā medicīnā joprojām daudz kas notiek ar papīru un pildspalvu
- Cik drīz mūs operēs robots, bet kur joprojām būs nepieciešams cilvēks – ārsts
- Kādi brīnumaini risinājumi mūs gaida veselības aprūpes jomā
#18 Esam pelnījuši pamatīgu medicīnas digitalizāciju
Sākot sarunu, Kaspars stāsta, ka iepriekšējā dienā bijis jāiziet obligātā veselības pārbaude. Viņš atzīst – viss vēl joprojām notiek ar pildspalvu un papīru. Lai gan tas varētu būt pilnīgi elementāri un ātri ar mūsdienu rīkiem.
Kā iemeslus, kādēļ Latvijā medicīna digitalizējas gausi, Kaspars atzīmē:
- Konservatīva vide.
Viņš novērojis, ka medicīnas joma Latvijā ir ļoti konservatīva: “Mēs kaut kā baidāmies. Kad skatāmies uz digitalizāciju vai tehnoloģijām, kas ienāk – veselības aprūpei ir imunitāte. Un šī imunitāte nokauj jebkuru inovāciju.”
Kā flagmaņus viņš atzīmē BKUS Rīgā, North Estonia Medical Centre Tallinā, Bērnu slimnīcu Somijā, kas saka – “Nē, mēs tomēr iesim un digitalizēsimies, un mēs gribam, ka mūsu ārstiem viss ir kārtībā.”
- Cilvēku resurss – pārsvarā mūsu ārsti ir vecāka gadagājuma, un ieradumam ir ļoti liels spēks.
Digitalizēsies tās slimnīcas, kas sapratīs – mums pietiek
Kaspars uzskata, ka attiecībā uz slimnīcu digitalizāciju ļoti daudz ko nosaka to vadība: “Digitalizēsies tās iestādes, kuras sapratīs – mums pietiek”.
Viņš vērš uzmanību, ka jau no 2016. gada, kad strādājis BKUS, bija zināms, ka Latvijā katastrofāli trūkst labu ārstu un personāla. Arī bērnu ārstēšanai trūkst speciālistu. Un esošā sistēma ne vienmēr tam personālam, kas izdara savu darbu daudz vairāk vai savādāk, var samaksāt. Līdz ar to personāls ir spiests darīt visu laiku vienus un tos pašus darbus.
Ar mākslīgo intelektu efektīvāka diagnostika un ārsta darbs
Kaspars uzsver, ka medicīnas ierīces var pārspēt cilvēku diagnostikā. Tomēr tās nepieņem lēmumus. Lēmumus vienmēr pieņem cilvēks. Bet ar atbilstošu aprīkojumu cilvēka darbs ir daudz efektīvāks: “Tā vietā, lai izskatītu 200 bildes, pa dienu varbūt būs jāpaskatās uz 70 bildēm, jo MI būs atsijājis tās, kuras tev nevajag redzēt. Lielākajā daļā bilžu, ko radiologs apskata, nekā nav.”
Īpaši Kaspars uzsver tehnoloģiju nozīmi skrīningu veikšanā: “Tev ir 10 000 sieviešu, kurām gada laikā jāiziet skrīnings. Lielākā daļa no tām būs negatīvas. Četras būs pozitīvas – ej nu atrodi tās četras! Kā meklēt adatu siena kaudzē! MI ar ļoti lielu precizitāti var pateikt – šajā bildē nav nekādas anomālijas.”
Kaspars stāsta, ka viņa pārstāvētais uzņēmums “IQVIA” sācis izstrādāt mākslīgā intelekta risinājumu bērnu kaulu lūzumu atpazīšanai, jo bērniem kauli lūzt savādāk. Tos esot ļoti grūti konstatēt. Kaspars norāda, ka MI to var izdarīt daudzreiz labāk nekā cilvēks. Ar mākslīgā intelekta risinājumu lūdzuma atpazīšana ir līdz pat 98%. Salīdzinoši – cilvēkam, ja nav izgulējies vai ir piekusis, vai mājās kaut kas noticis, tad lūzuma atpazīšana ir 60% gadījumu.
“Kad centāmies to ieviest Latvijā, uztaisījām pilotprojektu. No Francijas pērņēma algoritmu, kas apstiprināts kā medicības iekārta. Radiologu asociācija noraidīja, pateica, ka nē. Pēc tam medijos parādījās stāsts par radiologu algām….” atceras Kaspars.
Katram ārstam mākslīgā intelekta aģents-palīgs
Viņš iezīmē, ka ikvienam ārstam būs mākslīgā intelekta aģents, kas pārzina visu viņa pacientu lietas un datus. Pacientam ienākot pa durvīm, MI aģentam jau būs zināmi dati par viņa veselību. Aģents klausīsies sarunu, veidos izraktus, nosūtījumus utt. Ārsts varēs strādāt bez klaviatūras, brīvām rokām un izmeklēt pacientu. Tā, pēc Kaspara Grosu domām, būs tuvāko piecu gadu realitāte.
Viņš uzskata, ka eksperti medicīnā radīsies, mācoties sazobē ar MI. Mākslīgais intelekts veiks trešās acs funkciju skrīningiem, ko šobrīd skatās divi radiologi. Operācijas varēs veikt robots, kuram atšķirībā no cilvēka būs 10 000 operāciju pieredze.
Kaspars iezīmē jau šobrīd pasaulē esošās tehnoloģijas medicīnas jomā, kur mākslīgais intelekts nodrošina ļoti vērtīgu datu apstrādi un būtiski atvieglo ārstu ikdienu no rutīnas darba:
“Ķīniešiem ir pods – no rīta, kad pačurā, tas pasaka: “Hei, tev urīnā ir šitas un tas!” Ir spogulis, kas pasaka, kā esi gulējis un varbūt vajadzētu vairāk ūdeni dzert.”
Atsevišķā nodalījumā tehnoloģijas nomēra cilvēka garumu, augumu, asinsspiedienu un citus mērījumus. Ārstam tas nav jādara.
Ir ekrāns, pie kura pieej, pieliec roku, un tas nosaka visus galvenos veselības rādītājus. Vadoties no šīs informācijas, mākslīgais intelekts iesaka: “Man liekas, ka tev ir tādas un tādas problēmas, vērsies pie ģimenes ārsta” vai “Te jau ir nosūtījums pie kardiologa, jo kaut kas nav kārtībā ar sirds ritmu”. Šādas pārbaudes var veikt kaut vai lielveikalā.
Brīnumaini risinājumi tiek izstrādāti arī Latvijā
Kaspars stāsta, ka Latvijā tiek izstrādāts risnājums, kas paņem analīzes no sviedriem. Gandrīz visu to pašu, ko var pateikt asinsanalīzes, var pateikt arī no sviedriem. Tāpat cukura diabētam tiek izstrādāta automātiskā injekcija.
“Latvijā nav vienradžu, jo mēs esam noēsti ar birokrātiju,” saka Kaspars, atzīmējot, ka mēs netiekam līdz testiem, kur varētu iesaistīt cilvēkus.
Latvijas lielākā problēma – nav datu
Kaspars uzskata, ka Latvijā lielākā problēma, lai strauji attīstītos medicīnas tehnoloģijas un MI izmantošana, ir datu trūkums: “Visi mūsu dati joprojām ir uz papīra un rakstiski. Tos nekādā veidā MI nevar apstrādāt.”
Vienlaikus viņš atzīmē, ka “brīvprātīgi piespiedu kārtā mums nāksies digitalizēties vēl lielākiem ātrumiem nekā pašreiz, jo to liks darīt Eiropas regula par veselības datiem. Tā paredz, ka līdz 2029. – 2030. gadam visām slimnīcām ir jābūt digitāliem datiem. Tas nozīmē, ka katrai slimnīcai būs jāpārdomā, kā tā vāc datus, kā tie spēj parādīties, kā tie saglabājas, uz kurieni un kādā formātā jāsūta. To visu regula nosaka.”
“Mūsu kolēģi Lietuvā un Igaunijā pie tā jau strādā. Tur jau ir atbildīgās iestādes, kas pie tā strādā. Mūsējie tā ļoti vieglprātīgi, manuprāt, pret to izturas,” novērojis Kaspars Grosu.
Katru dienu tehnoloģijas cilvēka dzīvei pieliek klāt 2 gadus
Kaspars stāsta, ka digitalizācija katrai medicīnas specialitātei sniedz savu pienesumu. Kā piemēram, pēc acs radzenes var pateikt, vai cilvēkam ir nosliece uz alcheimera slimību. Viņš atzīmē, ka tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā būs savlaicīgi nosakāmi starpfunkcionāli marķieri, kā rezultātā šī slimība būs novēršama vai vadāma.
Tāpat ASV ir atklāti risinājumi, kas sniegs iespēju no cilvēka gēna atjaunot jebkuru orgānu. Kaspars stāsta, ka šobrīd notiek izmēģinājumi ar žurkām un pelēm – vecai pelei, kurai ir redzes zudums, pilnībā jau iespējams atjaunot redzi.
“Mēs ejam uz nākotni, kad pietiks ar vienu vai diviem zāļu kursiem, un varēsim tikt atpakaļ uz labāko divdesmit piecu – trīsdesmit gadu vecumu,” nākotni ilustrē Kaspars. “Tagad katra nodzīvotā diena pieliek klāt divus gadus dzīvildzei. Tik ātri attīstās tehnoloģijas un atklājumi medicīnā!”
Kur būs nepieciešams cilvēks-ārsts?
Kaspars uzsver, ka mākslīgais intelekts ārstus neaizvietos. Ārsti būs vajadzīgi komunikācijai ar pacientu un lai pārbaudītu, ko mākslīgais intelekts ir sarakstījis.
“Ārsta vieta ir sarunā ar pacientu, cilvēciskajā uztverē, empātijā, mākā uzdot pareizos jautājumus. MI neaizvietos ārstus. Tas aizvietos tos ārstus, kas neizmanto MI,” saka Kaspars Grosu.
Viņš uzsver: “Bērniem vajag mācīt pēc iespējas vairāk izmantot šo sistēmu un mūsdienu intelektu, kas ir pieejams. Biznesa pasaule virzās uz to, ka samazinās komandas. “Solopreneurs” [latviski – solo uzņēmēji] būs daudz vairāk. Pārsvarā būs viena, divu cilvēku kompānijas, nebūs vairs lielie konglomerāti.”
Visu sarunu ar Kasparu klausies mūsu raidierakstā!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
