No bomžiem šķirošanā līdz 90% digitāli pārvaldītam uzņēmumam
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia” ir attīstījies no bezpajumtniekiem atkritumu šķirošanas līnijās līdz 90% digitāli pārvaldītai uzņēmumu grupai ar mākslīgā intelekta risinājumiem. Ko digitalizācija ir devusi uzņēmuma attīstībai, kā panākt, lai mākslīgais intelekts nepaliek tikai dažu cilvēku galvās, bet ir plaši izmantots uzņēmuma ikdienas darbā? Saruna ar AS “Eco Baltia” līdzīpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču.
Māris vada Baltijā apgrozījuma ziņā lielāko vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupu AS “Eco Baltia”. Tā nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.
Viņš uzskata, ka mākslīgā intelekta sūtība ir tā, ka mums kā cilvēkiem būtu jāstrādā mazāk, lai izdarītu to pašu darbu vai izdarītu vairāk darba īsākā laikā. Tad mēs varētu vairāk laika veltīt dzīves izbaudīšanai. “Godīgi sakot, cilvēka dzīve no 25 līdz 65 gadiem ir diezgan skumja, jo lielāko dienas daļu pavadām strādājot,” saka Māris Simanovičs.
Sarunā Māris dalās ar savu pieredzi par mākslīgā intelekta ieviešanu uzņēmumā, to, kā panākt, lai darbinieki nāk ar idejām, mācīšanās kultūru un uzņēmuma iekšējo Izaugsmes akadēmiju, to, kā sūdzību kaste “Besī ārā” palīdzēja motivēt darbiniekus, digitalizācijas izvēlēm un daudz ko citu.
Klausies “Excellent Latvia” valdes locekļa Elvja Kvalberga sarunu ar Māri Simanoviču:
- Ko digitalizācija ir devusi uzņēmuma “Eco Baltia” attīstībai
- Kāpēc uzņēmums nolēma ieviest mākslīgo intelektu ikdienas darbā
- Kā izstrādāt un ieviest mākslīgā intelekta stratēģiju
- Kā panākt, lai darbinieki iesaistās un piedāvā idejas
- Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties, ko digitalizēt
Darbaspēka problēmas veicina tehnoloģisko progresu
Sarunā Māris Simanovičs atklāj, ka problēmas ar darbaspēka pieejamību veicina investīcijas uzņēmuma digitalizācijā, tehnoloģiju attīstībā un arī mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā. Atkritumu apsaimniekošanas jomā tas ir īpaši aktuāli, jo šis darbs nav patīkams.
“Atkritumi no citām industrijām atšķiras ar to, ka atkritumus šķirot ir diezgan netīrs darbs. Un atrast cilvēkus, kas to gribēs darīt, kļūs arvien grūtāk. Tas ir lielākais progresa virzītājs.
Kad sākām šķirot atkritumus pirms 20 gadiem, tas viss notika manuāli. Mums pirmā šķirošanas līnija bija Getliņu kalnā, un tie bija bomži, kas tur uz vietas dzīvoja aiz kalna krūmos, un mēs viņus mēģinājām konvertēt darbiniekos. (…) Šodien visu netīro darbu darām ar tehnoloģiskiem risinājumiem, un cilvēkam ir tikai kontroles funkcija. Tas viss ļoti ātri attīstās,” stāsta Māris.
Mākslīgā intelekta ieviešanai vajadzīga komanda
Māris atklāj, ka mākslīgā intelekta ieviešanu uzņēmumā sākuši ar vadības mācībām. Vispirms vadība apguva zināšanas par mākslīgo intelektu. Uzņēmumā vajadzīga komanda, kas saprot tehnoloģiju iespējas un spēj vienoties, kur un kā tās izmantot.
Māris pārmaiņu pieeju raksturo ar trim elementiem: izpratni, ka līdzšinējais darbības veids vairs neder, stratēģiju un konkrētu rīcības plānu. Nozīme ir arī laikam, kurā pārmaiņas jāīsteno.
“Uzlikām mākslīgā intelekta ieviešanas stratēģiju – ko mēs gribam sasniegt un kādiem soļiem iesim. (…) Protams, mēs varam neko nedarīt, un tad mums būs tā kā “Kodakam” vai “Nokijai”. (…) Bet mēs noteikti negribējām būt situācijā, kad konkurents atkritumus izved ar robotiņiem, bet mēs vēl arvien meklējam vadītāju, kurš gatavs braukt uz darbu,” stāsta Māris Simanovičs.
Uzņēmums ieguldījis cilvēku izglītošanā, licencēs un izmēģinājumos, nepieprasot tūlītēju peļņu no katra soļa. Mērķis bijis saprast, kas strādā un kas nestrādā.
Viņš uzsver, ka vēlas nevis aizstāt cilvēkus ar iekārtām, bet gan “gribam konvertēt cilvēkus ar zemām prasmēm super cilvēkos, kas spēj kontrolēt tehnoloģijas un darīt daudz vērtīgāku darbu”.
Māris atgādina, ka svarīgi ir iedrošināt darbiniekus, jo bailes, ka mākslīgais intelekts varētu viņus aizstāt, var kavēt cilvēku gatavību to izmantot.
“Visgrūtāk ir sākumā pārvarēt bailes. Tad vajag to iedrošināšanas momentu – pamēģinām, sanāks – forši, nesanāks – pamēģinām kaut ko citu,” saka Māris Simanovičs.
Aprakstīt procesu, nevis meklēt problēmu
Māris iesaka vispirms aprakstīt darba procesus. Cilvēks ne vienmēr pamana, ko ikdienā varētu uzlabot. Aprakstot, ko darām, var ieraudzīt arī grūtības vai liekus soļus.
Šim darbam uzņēmumā “Eco Baltia” ir cilvēks, kura uzdevums ir vadīt mākslīgā intelekta ieviešanu. Viņa tiekas ar uzņēmumu un nodaļu komandām, izzina un apraksta procesus, seko tehnoloģiju attīstībai un meklē piemērotus risinājumus.
Darba uzlabošanā un risinājumu meklēšanā tiek iesaistīti arī darbinieki. Uzņēmumam ir sava Izaugsmes akadēmija, kurā darbiniekiem tiek nodrošinātas izglītošanās iespējas. Tajā ikviens var pieteikt arī savas idejas un projektus, kā tehnoloģijas varētu palīdzēt ikdienas darbā. Tās izvērtē šim nolūkam izveidota komiteja, un perspektīvākajām piešķir finansējumu to īstenošanai. Arī tad, ja projekts nedod gaidīto rezultātu, darbinieki ir ieguvuši zināšanas un pieredzi, uzskata Māris.
Viņš uzsver, ka ārkārtīgi svarīga ir cilvēku vēlme eksperimentēt. Tādēļ būtiski ir iedrošināt viņus to darīt.
Māra ieskatā Latvijas konkurētspējas priekšrocība ir cilvēki. Iedrošinot viņus, ieguldot mācībās un nesodot par kļūdām, uzņēmums var iegūt jaunas pieejas un idejas.
No kastes “Besī ārā” līdz darbinieku idejām
Māris stāsta, ka, uzņēmumam augot, bijis svarīgi saņemt idejas no darbiniekiem. “Labākais veids, kā panākt, lai darbinieki dod idejas, ir ļaut viņiem sūdzēties,” viņš saka. Tādēļ sākums bijis vienkāršs: dot cilvēkiem iespēju pastāstīt, kas darbā traucē. Ieviesta priekšlikumu un sūdzību kaste ar nosaukumu “Besī ārā”.
Vadība izvērtējusi iesniegto informāciju un sākusi risināt arī nelielas ikdienas problēmas. Tieši šo lietu sakārtošana par nelielu budžetu, pēc Māra teiktā, devusi cilvēkiem pārliecību, ka viņu viedoklis ir svarīgs.
Pēc tam uzņēmums aicināja darbiniekus piedāvāt uzlabojumus savās darba vietās. Par idejām darbinieki varēja saņemt prēmijas, bet labāko projektu komandas varēja pilnveidot zināšanas Izaugsmes akadēmijā, īstenot savus projektus un apmeklēt arī konferences ārvalstīs.
Tagad ideju iesniegšanu palīdz automatizēt mākslīgais intelekts: darbinieks noskenē QR kodu, aizpilda vienkāršu formu, un iesniegums nonāk vadības dienaskārtībā. “Eco Baltia” vairākos grupas uzņēmumos šādu risinājumu ieviesusi arī klientu sūdzībām.
Kā darbojas Izaugsmes akadēmija
Izaugsmes akadēmija sākusies ar kopīgām augstākās un vidējās vadības mācībām. Tajās apgūta projektu un finanšu vadība, stratēģiskā plānošana un citas uzņēmuma attīstībai vajadzīgas zināšanas. Māris skaidro, ka kopīgās mācības palīdzējušas komandai saprasties un vadīt uzņēmumu pēc vienota standarta.
Vēlāk iespēja mācīties paplašināta arī citiem darbiniekiem neatkarīgi no amata. Cilvēki varējuši pieteikties paši vai ar vadītāja ieteikumu. Māris lepojas arī ar tiem, kuri pēc mācībām atklājuši savas spējas un kļuvuši par vadītājiem citos uzņēmumos.
Mākslīgā intelekta mācībās dalībniekiem dots konkrēts uzdevums: izdomāt projektu, kur tehnoloģija varētu palīdzēt viņu atbildības jomā. Daļa ideju, pēc Māra teiktā, jau pārvērtušās projektos, kas tiek īstenoti vai testēti. Kāds pat jau nesis ievērojamus finansiālus ietaupījumus uzņēmumam.
Kā piemēru viņš min rūpnīcas projektu, kurā Izaugsmes akadēmijas dalībnieki, nebūdami programmētāji, savienojuši galvenās iekārtas vienā platformā. Ar sensoru palīdzību tajā var redzēt noslodzi, elektrības patēriņu un dīkstāves.
Māris var šiem datiem sekot arī no mājām, salīdzināt maiņu darbu un izsekot, cik ātri atrisinātas dīkstāves. Viņš uzsver, ka darbinieki paši aizrautīgi turpina attīstīt sistēmu un piedāvā nākamos uzlabojumus.
Ko digitalizēt vispirms?
Atbildot uz jautājumu, ko digitalizēt pirmo, Māris vispirms skatās uz cilvēka darbu: nepatīkamus darbus ir grūtāk nodrošināt ar darbiniekiem, tādēļ šajos procesos vajadzīgi tehnoloģiski risinājumi.
“Tās pozīcijas, kur cilvēka darbs nav patīkams, ir pirmās, ko vajag digitalizēt.”
Kā otru kritēriju viņš uzsver kvalitāti. “Ir kādas absolūtās cilvēka spējas, piemēram, cik vienības dienā spēj sašķirot. Ja varam atrast risinājumu, kas var uzlabot kvalitāti – darām to.” Ja tehnoloģija palīdz uzlabot šķirošanas kvalitāti vai pielāgot iekārtu slodzi faktiskajai vajadzībai, tas ir pamats ieguldījumam.
Arī kvalitātes kontrole ir digitalizēta. Proti, kā atpazīst, kas glabājas noliktavā, kāds ir paraugu ņemšanas process, atgriezeniskā saite, kā komunicēt ar klientu. Viss process maksimāli digitalizēts, lai varētu izsekot.
Trešais kritērijs – energoefektivitāte. “Mēs varam digitalizēt motora strāvas slodzes dažādās situācijās. Ja agrāk to darīja cilvēks, tad tagad tas ir automatizēts.”
Nākamais – digitalizēt un maksimāli efektivizēt loģistiku. Piemēram, šoferis planšetē saņem dienas uzdevumu un maršrutu, kura plānošana veikta automatizēti, ņemot vērā transporta ietilpību, darba laiku un citus faktorus. Šo apstākļu kopumu cilvēkam kļūst grūti pietiekami ātri izrēķināt.
Māris uzsver: “Digitalizācijas sekas ir tās, ka viss ir sarēķināts līdz centiem.”
Kā saprast, ka uzņēmumam vajag ERP sistēmu?
Māris iesaka sākt ar produktu vai pakalpojumu pašizmaksu un budžetu: “Jo standartizētāks produkts, jo svarīgāk, ka tu zini precīzi pašizmaksu. Jebkurā gadījumā jāsāk ar pašizmaksas aprēķinu. ERP sistēma var precīzi aprēķināt pašizmaksu.”
Māris atzīst, ka to var uztaisīt arī “ekselī” – viss atkarīgs no uzņēmuma mēroga. Taču atslēgas elements visam ir zināt, cik izmaksā tavs produkts vai pakalpojums. Tad ir vieglāk pieņemt lēmumus par cenu, pārdošanu un nepieciešamajiem iepirkumiem.
Viņa pieejā budžets ir pamats: pirms darbības sākšanas jābūt skaidram, kur uzņēmums pelnīs un ko plāno sasniegt.
Māris uzsver ERP sistēmu sniegto atspaidu budžeta plānošanā. Viņš atceras savas karjeras pirmsākumus finanšu vadībā, kad laba prakse bija budžeta kontrole 25 dienas pēc mēneša beigām, kas ar laiku tika samazināta uz 20 un vēlāk 15 dienām.
“Šobrīd mums ir 2600 cilvēku, un es teiktu, ka 80 – 90% šodienas rezultātu mēs varam digitāli nokontrolēt un saprast, vai produkts, pakalpojums, ko mēs sniedzam, bija efektīvs vai neefektīvs, kurā posmā neefektīvs, kas aizgāja greizi, kāpēc saplīsa mašīna vai iekārta, cik ilga bija dīkstāve. Tas viss ir digitalizēts līdz tādam līmenim, ka lēmuma pieņemšana faktiski notiek “onlainā”.”
Pelnīt var ar efektivivātes uzlabošanu vien
Sarunā Māris uzsver, cik svarīgi ir uzlabot uzņēmuma efektivitāti, pastāvīgi izglītoties un izmantot mūsdienīgas uzņēmuma pārvaldības metodes – tas viss ļauj uzņēmumam labāk pelnīt.
“Mēs pērkam diezgan daudz uzņēmumu Latvijā un citās valstīs. Vēl arvien milzīgs potenciāls ir tas, ka mēs pērkam parastus vidēji vai vecmodīgi pārvaldītus uzņēmumus. Vienkārši ieviešot modernas pārvaldības metodes, mēs spējam tajā pašā vietā un ar to pašu vai mazāku resursu apjomu pelnīt labāk.”
Viņš uzskata, ka Latvijā liela problēma ir uzņēmēju paaudžu maiņa. “Ja man pieder uzņēmums un mani bērni vēlas kaut ko citu darīt, es nedomāju, kā es attīstīšu, nodošu uzņēmumu. Bieži vien mēs nopērkam uzņēmumus, kur jaunā paaudze vairs netiek galā, viņi vairs nav tāda līmeņa uzņēmēji vai vēlas kaut ko citu darīt. Bieži vien uzņēmējam, kas cēlies no deviņdesmitajiem, arī vadības metodes ir atbilstošas senākam gājumam. Viņš nav investējis ne savā komandā, ne sevī apmācības procesā. Viņš savā ziņā ir spiests pārdot, jo saprot, ka nāk jauni konkurenti, kas ir prasmīgāki, ar jaunām, šim gadsimtam atbilstošām prasmēm,” stāsta Māris Simanovičs.
Viņš uzsver, ka tehnoloģijas attīstās ļoti strauji: “Ja tu neko nedari, tā sajūta ir ļoti vienkārša – tu stāvi uz perona un tas vilciens iet garām milzīgā ātrumā. Tas ātrums tikai aug augumā. Ir bažas, ka kaut kādā brīdī tu vairs pat nevarēsi viņam pieķerties, viņš jau būs aizgājis”.
Kuriem datiem sekot uzņēmuma vadībā
Māris iesaka no visa datu apjoma izvēlēties būtiskākos rādītājus. Krīzes vadībā viņš sadala uzņēmuma rezultātu mazākos elementos un iespējami īsos laika intervālos seko kritiskajiem datiem.
“Apmaldīties datos arī ļoti vienkārši,” viņš atgādina.
Ja izvēlētie rādītāji uzlabojas, bet uzņēmuma rezultāts nemainās, Māra ieskatā jāpārskata, vai tiek vēroti pareizie dati.
Latvijas digitālos pakalpojumus nevajag novērtēt par zemu
Vērtējot Latvijas digitalizāciju, Māris balstās savā pieredzē, strādājot arī ar ārvalstu partneriem. Viņš īpaši izceļ e-parakstu, internetbankas un “Latvijas valsts mežu” lietotnē pieejamos datus.
E-paraksts viņam atvieglo dokumentu parakstīšanu un sadarbību starptautiskā komandā. Savukārt mežu dati palīdz izvērtēt projektus arī bez specializētas izglītības šajā nozarē.
Viņa vērtējumā arī jau pieejamās iespējas dod ievērojamu laika ietaupījumu, ja tās izmanto savā ikdienas darbā.
Vienlaikus Māris saredz vietu uzlabojumiem, lai valsts digitālos pakalpojumus varētu lietot ērtāk, īpaši attiecībā uz E-adreses izmantošanu.
Visu sarunu ar Māri Simanoviču klausies raidierakstā!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcasts!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
