Kad lēmumiem paliek sekundes: kā digitalizācija maina Zemessardzi?
Digitalizācija nav tikai elektroniski dokumenti, ērtākas programmas vai iespēja informāciju saņemt ātrāk. Valsts aizsardzībā tā nozīmē spēju pieņemt lēmumu īstajā brīdī, radīt jaunus aizsardzības risinājumus, sagatavot cilvēkus dažādām situācijām un labāk izmantot pieejamos resursus.
Raidieraksta “Pietura – Digitalizācija” jaunajā epizodē Elvis Kvalbergs sarunājas ar Zemessardzes komandieri, ģenerāli Aivaru Krjukovu. Sarunā viņi aplūko, cik liela nozīme digitalizācijai ir militārās drošības jomā laikā, kad apdraudējuma riski ir ne tikai fiziski, bet arī digitāli.
No sarunas uzzināsi:
- Kā mākslīgo intelektu un simulācijas izmanto apmācībās
- Kādi ir dronu radītie izaicinājumi
- Kādas ir Latvijas aizsardzības tehnoloģiju iespējas
- Kas traucē Latvijai būt apsteidzošai drošības jomā
- Par ko kanādieši bija pozitīvā šokā, kad apmeklēja mūsu Zemessardzi
- Kāda loma valsts aizsardzībā ir katram no mums
*Saruna ierakstīta 2026.g. maijā.
#21 Kad lēmumiem paliek sekundes: kā digitalizācija maina Zemessardzi?
Digitalizācija palīdz pieņemt lēmumus ātrāk
Aivars Krjukovs uzsver, ka digitalizācija jau ir kļuvusi par ikdienu. Atšķiras tikai tas, cik labi mēs protam to izmantot un iekļaut savos procesos.
Viņš vērš uzmanību, ka aizsardzības jomā svarīgs ir ne tikai informācijas daudzums, bet arī spēja ar to rīkoties. Komandierim, analītiķim vai citam sistēmas lietotājam ir jāspēj ātri saprast situāciju un pieņemt lēmumu. Cilvēka uzmanība un laiks ir ierobežoti, tāpēc digitālie rīki var palīdzēt apkopot informāciju, pamanīt sakarības un paplašināt cilvēka iespējas.
Tomēr tehnoloģija pati par sevi lēmumu nepieņem. Lai tā darbotos, vajadzīgi labi sagatavoti cilvēki, skaidras procedūras un tehniskais atbalsts.
“Nepietiek ar to, ka mums ir gudri cilvēki, mums vajag labus tehniķus un labas procedūras, kuras ir skaidras, lai lēmums varētu tikt pieņemts ātri, pareizi un efektīvi.”
Aivars Krjukovs atzīmē, ka tas attiecas arī uz uzņēmumiem. Ja krīzes situācijā nav vajadzīgā darbinieka, pieejamu datu vai saprotama procesa, darbs var apstāties. Tāpēc digitālā gatavība nav tikai tehnoloģiju jautājums. Tā ir arī sagatavotība rīkoties tad, kad ierastā kārtība vairs nedarbojas.
Mākslīgais intelekts var mainīt apmācību
Aivars Krjukovs stāsta, ka Zemessardzē cilvēki ierodas ar atšķirīgu pieredzi un zināšanu līmeni. Vienam nepieciešama pamatinformācija, citam jāapgūst tikai konkrēta prasme. Mākslīgais intelekts varētu palīdzēt pielāgot apmācību katram cilvēkam.
Aivars sarunā izceļ 3 apmācību veidus: mācības iestādē, praktisko apmācību vienībā un pašmācību. Tieši pašmācībā mākslīgais intelekts varētu sniegt lielāko atbalstu.
Tas var palīdzēt atjaunināt mācību programmas, apkopot jaunākos materiālus, uzdot pārbaudes jautājumus un noteikt, kas cilvēkam vēl jāapgūst. Šādā veidā daļu zināšanu varētu iegūt attālināti, pirms došanās uz praktiskajām nodarbībām.
Vienlaikus viņš uzsver, ka aizsardzības jomā nevar izmantot jebkuru publiski pieejamu rīku. Jādomā par klasificētu informāciju, datu glabāšanu, piekļuves tiesībām un to, kur notiek datu apstrāde. Tāpēc viens no iespējamajiem risinājumiem ir atsevišķi, lokāli datu centri un mākslīgā intelekta rīki, kurus iespējams kontrolēt pašiem.
Simulācijas ļauj trenēties pirms īstās situācijas
Zemessardzes komandieris uzsver arī simulāciju nozīmību. Tās var izmantot gan individuālai, gan kolektīvai apmācībai. Virtuālās realitātes un citas simulācijas ļauj atkārtot dažādas situācijas, arī tādas, kuras praktiskās mācībās būtu grūti vai dārgi izveidot.
“Simulācijas ir neizbēgamas. Tās ir vajadzīgas gan individuālām sistēmām, gan arī kolektīvām sistēmām.”
Simulācijas var palīdzēt samazināt munīcijas patēriņu, trenēties dažādos laikapstākļos un pārbaudīt lēmumu pieņemšanas procesus. Tās neaizstāj praktiskās mācības, bet ļauj tām sagatavoties labāk.
Aivara Krjukova ieskatā simulācijas būtu jāpadara pieejamākas dažādās vienībās. Tām nevajadzētu atrasties tikai atsevišķos mācību centros. Ja pie šautuvēm un citām apmācību vietām būtu pieejami simulācijas risinājumi, cilvēki varētu biežāk trenēt nepieciešamās prasmes.
Latvijas risinājumi jāveido kopā ar lietotājiem
Sarunā daudz uzmanības veltīts tam, kā Latvija varētu attīstīt pati savas aizsardzības tehnoloģijas. Aivars Krjukovs uzsver, ka bruņotajiem spēkiem, industrijai un akadēmiskajai videi jāstrādā ciešāk kopā. Lietotājam jābūt spējīgam definēt, kas tad īsti ir vajadzīgs.
Līdz šim bieži vien lietotājs gaidīja, kad viņu uzrunās, bet uzņēmums gaidīja, kad tiks izsludināts iepirkums. Šādā procesā paiet daudz laika, un, kad risinājums ir iegādāts, tas var būt jau novecojis.
Viens no veidiem, kā to darīt, ir hakatoni. Tajos vienuviet satiekas zemessargi, studenti, zinātnieki un uzņēmēji. Lietotāji var izstāstīt, kāda problēma jāatrisina, bet pārējie palīdz saprast, vai ideju iespējams īstenot un kā to pārvērst prototipā.
Šāda pieeja dod iespēju ātrāk pārbaudīt idejas un atteikties no tā, kas nedarbojas. Vienlaikus tiek veidoti kontakti, kas var palīdzēt arī pēc hakatona.
“Šobrīd mēs esam nonākuši stadijā, kad nevaram sēdēt un gaidīt, kad mani uzrunās vai otrs kaut ko paprasīs. Mums jāsēž kopā un jādomā, kas tad būtu tas tehniskais risinājums. Tas vairs nav Zemessardzes hakatons. Tas ir nacionāls hakatons, kur veidojam vidi, veselīgu vidi, kur saprotam, kas tad īsti ir tā digitalizācija, ko mēs debirokratizējam.”
Zemessardzes komandieris uzskara, ka Latvijai nav jācenšas visu nopirkt no ārvalstīm. Vietējie risinājumi var būt labāk pielāgoti mūsu vajadzībām un ļaut ātrāk reaģēt uz pārmaiņām.
Birokrātija traucē būt apsteidzošiem
Kā galveno iemeslu, kas šobrīd traucē Latvijai būt apsteidzošai militāro risinājumu jomā, Aivars Krjukovs uzsver birokrātiskās procedūras.
“Mēs gribētu labāk nekā Ukrainā, apsteidzot arī viņus. Reāli kā ir – mēs neesam Ukrainā, mums ir miera apstākļi, mums ir Eiropas Savienības regulas, mums ir iepirkumu procedūras un mums ir birokrātiskais izaicinājums.”
“Es gribu, ka mēs būtu apsteidzoši. (…) Bet ja paņemam standarta iepirkumu procedūras, tad, saņemot kaut kādus risinājumus, tie bieži vien var būt jau novecojuši. (…) Mums jāmaina iepirkumu procedūras.”
Zemessardzes komandieris uzsver, ka mums jābūt spējīgiem dzīvot līdzi tam tempam, kāds valda tehnoloģiju pasaulē. Ja ir pieejams kāds jauns risinājums vai programmatūra, mums arī apziņas līmenī jābūt gataviem uzņemties risku, ka šis risinājums būs izmantojams divus gadus, un pēc tam tas jau būs nederīgs. Līdzīgi kā ar telefona iegādi.
Droni parāda, cik ātri jāspēj pielāgoties
Droni jau ir mainījuši to, kā notiek karš un kā tiek plānotas aizsardzības darbības. Arī Latvijā to ietekme kļūst arvien redzamāka.
Sarunā Zemessardzes komandieris skaidro, ka sabiedrībai jāiemācās sadzīvot ar brīdinājumiem par droniem un ļoti svarīgi ir zināt, kā rīkoties dažādās situācijās. Informācija par draudiem ir vajadzīga, taču ar paziņojumu vien nepietiek. Cilvēkiem jāzina, ko šis paziņojums nozīmē un kādas darbības no viņiem tiek sagaidītas.
Tas prasa ciešāku saziņu starp iedzīvotājiem, pašvaldībām, civilās aizsardzības sistēmu un bruņotajiem spēkiem.
Tehnoloģijas ļauj informāciju nodot ļoti ātri, taču ātrums pats par sevi negarantē labu rīcību. Ir vajadzīgi skaidri procesi, apmācība un spēja pielāgoties situācijai, kas iepriekš nav paredzēta.
Valsts aizsardzība sākas ar katra cilvēka rīcību
Sarunas noslēgumā Aivars Krjukovs uzsver, ka Zemessardze nav no sabiedrības nošķirta struktūra. Tā ir sabiedrības daļa, kurā satiekas dažādu profesiju un nozaru cilvēki ar atšķirīgām pieredzēm. “Zemessardze ir sabiedrības spogulis,” viņš saka.
Valsts aizsardzība nav tikai karavīru uzdevums – uzsver Zemessardzes komandieris. Krīzes situācijā svarīga būs arī slimnīcu, policijas, ugunsdzēsības dienestu, pašvaldību, uzņēmumu un kritiskās infrastruktūras darbība. Tāpat krīzes situācijā ļoti svarīga ir katra iedzīvotāja iesaiste un spēja palīdzēt gan sev un savai ģimenei, gan kaimiņiem un palīdzības dienestiem.
Tāpēc katram uzņēmumam un cilvēkam būtu jāzina, kas notiks krīzes situācijā: kurš pieņems lēmumus, kā tiks nodota informācija un kā katrs varēs palīdzēt.
Ne visiem jābūt karavīriem. Taču ikviens var saprast savu lomu un sagatavoties tam, ko var darīt savā ģimenē, uzņēmumā vai kopienā.
“Mums ir vienkārši proaktīvākiem jābūt, jārunā vienam ar otru, nevis par otru.”
Robotizācija būs izšķiroša
Uz jautājumu, kāda tehnoloģija pēc desmit gadiem varētu noteikt kara iznākumu, Zemessardzes komandieris atbild – ar robotizācijas daudzumu. Viņš prognozē, ka roboti un mākslīgais intelekts arvien vairāk darbosies pirmajā līnijā, bet cilvēkiem būs jāiemācās ar šīm sistēmām sadzīvot un tās izmantot.
Tomēr viņš uzsver, ka sarunas svarīgākais jautājums ir vienkāršāks un attiecas uz ikvienu: “Kā es varu palīdzēt valsts aizsardzībai?”
Visu sarunu ar Aivaru Krjukovu klausies raidierakstā!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
