Kurš kontrolēs mākslīgo intelektu, tas valdīs pār cilvēkiem
Mākslīgais intelekts mainīs veidu, kā saņemam informāciju, uztveram apkārt notiekošo un pieņemam lēmumus. Līdz ar to arvien svarīgāks kļūs jautājums, kas kontrolē šīs sistēmas un datus. Arī uzņēmējiem daudz kas mainīsies.
Par mākslīgā intelekta ietekmi uz informācijas telpu, uzņēmējdarbību, demokrātiju un karadarbību raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Klausies “Excellent Latvia” valdes locekļa Elvja Kvalberga sarunu ar Jāni Sārtu:
- Kāpēc pašreizējie sociālie tīkli varētu pazust
- Kā mākslīgais intelekts ietekmēs cilvēku domas un rīcību
- Kurp ved informācijas karš
- Kā mākslīgā intelekta aģenti mainīs internetu un e-komerciju
- Kāpēc Latvijai nepieciešamas savas spējas mākslīgā intelekta jomā
- Kā mākslīgais intelekts var ietekmēt demokrātiju un vēlēšanas
*Saruna ierakstīta 2026.g. maijā.
#20 Kurš kontrolēs mākslīgo intelektu, tas valdīs pār cilvēkiem
No propagandas izpētes līdz mākslīgā intelekta laboratorijai
Jāņa Sārta interese par stratēģisko komunikāciju sākās laikā, kad viņš bija Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Sarunā viņš stāsta, ka 2012. gada referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu licis nopietnāk pievērsties Krievijas propagandas sistēmai un tās spējai ietekmēt sabiedrisko un politisko dienaskārtību.
Tas mudināja kopā ar NATO partneriem veidot centru, kura uzdevums ir izprast šos procesus, izstrādāt metodes un nodot zināšanas sabiedrotajiem.
Jānis skaidro, ka centrs var eksperimentēt ar pieejām, kuras lielai birokrātiskai organizācijai būtu grūti izmēģināt. Kad metodes ir pārbaudītas, centrs palīdz tās izmantot citur.
Darbs sākās ar klasiskiem pētījumiem, bet pakāpeniski tika pārcelts uz digitālo vidi. Tagad centrā darbojas arī mākslīgā intelekta laboratorija, kas sadarbojas ar laboratorijām citās NATO valstīs.
Tehnoloģiju attīstību apturēt nevarēs
Jānis sarunā norāda, ka pēc izglītības ir vēsturnieks. Tehnoloģiju attīstību viņš vērtē arī vēsturiskā perspektīvā.
Viņa ieskatā zinātnes un tehnoloģiju attīstību apturēt nav reālistiski. To paātrina arī ģeopolitiskā sacensība, īpaši starp ASV un Ķīnu.
Jānis norāda, ka tādu tehnoloģiju kā mākslīgais intelekts mēs vēl neesam pieredzējuši. Iepriekš ir radītas izteiktas rīku tehnoloģijas. Bet šī ir tehnoloģija pretendē ienākt cilvēka kognitīvo spēju laukā. Kur tas var novest, un kāda veida riski rodas?
Sarunā Jānis runā arī par varas pārdali: tehnoloģijas, kas var ietekmēt valstu drošību un cilvēku uzvedību, atrodas privātu uzņēmumu rokās. Tāpēc arī lielām valstīm arvien vairāk jārēķinās ar šo uzņēmumu iespējām un lēmumiem. Šobrīd tehnoloģijas ieiet varas loģikā.
Sociālo tīklu vietā runāsim ar mākslīgā intelekta asistentu
Atbildot uz Elvja jautājumu par informācijas telpas nākotni, Jānis stāsta par pētījumu, kas veikts kopā ar universitāšu un pētniecības institūtu pārstāvjiem. Tajā vērtēts, kā informācijas telpa varētu izskatīties pēc desmit gadiem.
Viens no secinājumiem ir tāds, ka sociālie tīkli pašreizējā formā, visticamāk, pazudīs. Mainīsies veids, kā saņemam informāciju. Cilvēki arvien vairāk izmantos savus mākslīgā intelekta asistentus.
“Mums neizbēgami katram vajadzēs kādu mākslīgā intelekta asistentu, kas nesīs informāciju vai arī radīs specifisku, mums pieskaņotu [saturu]. Tas nozīmē, ka mums būs vislielākā uzticība šai sistēmai. Mēs ticēsim tai daudz vairāk nekā citiem cilvēkiem,” prognozē Jānis Sārts.
Mākslīgais intelekts ietekmēs, kā cilvēki redz pasauli
Sākumā asistents varēs sakārtot dienas plānu, palīdzēt iepirkties vai izpildīt citus praktiskus uzdevumus. Vēlāk tam varēs lūgt sagatavot dienas notikumu apkopojumu vai radīt konkrētam cilvēkam pielāgotu izklaides saturu.
Šādam asistentam cilvēks uzticēs apjomīgu informāciju par saviem paradumiem, izvēlēm un reakcijām.
Arī uzņēmējiem daudz kas mainīsies – ierastā interneta un sociālo tīklu mārketinga vietā darbosies mūsu personīgie un uzņēmumu MI aģenti, kas pārdos, piegādās informāciju un arī to radīs – tādu nākotnes vīziju iezīmē Jānis Sārts.
Jānis secina, ka izmantotais mākslīgais intelekts ietekmēs to, kā cilvēks redz pasauli. Tāpēc infrastruktūras kontrole nozīmēs arī iespēju ietekmēt cilvēku domas un rīcību.
“Un beigu beigās tas nonāks pie tā, ka to, kā mēs redzēsim pasauli, noteiks tas mākslīgais intelekts, ko mēs lietosim. Attiecīgi, kurš kontrolēs šo infrastruktūru, kontrolēs, kā cilvēki redz pasauli un rīkojas.”
No uzmanības ekonomikas uz nodomu ekonomiku
Sarunā Elvis min piemēru par vidi, kas pakāpeniski ietekmē cilvēka uzskatus. Komentējot šo piemēru, Jānis skaidro, ka agrāk uzvedības maiņai bija vajadzīga kontrolēta vide. Jaunās tehnoloģijas ļaus ietekmi pielāgot katram cilvēkam un padarīt to grūtāk pamanāmu.
Jānis atsaucas uz pētnieku aprakstītu pāreju no uzmanības ekonomikas uz nodomu ekonomiku. Pašreizējie sociālie tīkli sacenšas par cilvēka uzmanību, savukārt mākslīgais intelekts varētu cilvēkā nemanāmi radīt konkrētu nodomu. “Mākslīgais intelekts varēs iedēstīt mūsos nodomus, mums nemanot, ka tas to dara.”
Tas mainītu arī informācijas karu. Ietekmēšana varētu notikt ar sistēmām, kuras cilvēks izmanto ikdienā un kurām uzticas.
Viņš atzīmē, ka karš pēc būtības ir mēģinājums izmainīt, kā sabiedrība uzvedas un rīkojas. “Karš ir uzvedības maiņas modelis. Līdz tehnoloģijām to mēģināja panākt ar ieročiem. Tehnoloģijām attīstoties, karš un konflikts arvien vairāk mēģinās koncentrēties to līmenī.”
Vai mākslīgo intelektu varēsim kontrolēt paši?
Jānis stāsta par mākslīgā intelekta laboratoriju Tamperē, kur tiek meklētas iespējas veidot mazākus modeļus, kurus lietotājs var pilnībā kontrolēt.
Šādi risinājumi varētu nebūt tik jaudīgi kā lielo tehnoloģiju uzņēmumu modeļi, taču dotu lielāku kontroli pār sistēmu un tās datiem. To izmantošanai būtu vajadzīgas zināšanas un darbs.
Jānis šādam attīstības virzienam dotu priekšroku, lai gan pašreizējā finanšu loģika vairāk atbalsta lielo tehnoloģiju uzņēmumu dominanci.
Karā lēmumi būs jāpieņem sekundēs
Elvis sarunā jautā Jānim kā bijušajam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram, kā Latvijai vērtēt autonomo sistēmu attīstību.
Atbildē Jānis piemin Rēzeknē nokritušo dronu. Viņš izsaka pieņēmumu, ka pēc sākotnēji ieprogrammētā mērķa nesasniegšanas drona programma izvēlējās citu trieciena vietu.
Jānis arī norāda, ka pilnīga aizsardzība pret droniem nav iespējama. Tehnoloģijas mainās ātrāk nekā miera laika institūcijas spēj pielāgoties. Kā piemēru viņš min Ukrainu, kur inovāciju cikls ir tikai sešas nedēļas.
Mākslīgais intelekts arvien vairāk tiks izmantots vadībā un lēmumu pieņemšanā. Samazināsies arī lēmumiem pieejamais laiks: “Ja kādreiz karā varēja dienas domāt, ko darīt, tad tagad var stundas, un drīz būs minūtes. Un mēs noteikti būsim mirklī, kad būs sekundes.”
Latvijai vajadzīgas suverēnas spējas mākslīgā intelekta jomā
Jānis uzskata, ka Latvijai nepieciešamas suverēnas spējas mākslīgā intelekta jomā. Latvijai nav jāatrodas tehnoloģiju attīstības priekšgalā, bet kritiskajiem datiem un lēmumiem jābalstās sistēmās, kas ir mūsu kontrolē un ir autonomas.
Šādu spēju veidošana prasīs laiku. Jāņa ieskatā svarīgi panākt, lai izmantotie dati nebūtu izkaisīti un brīvi pieejami citiem. Tas ļautu tehnoloģijas labāk pielāgot Latvijas vajadzībām.
Plašas iespējas Latvijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumiem
Jānis Sārts saskata plašas iespējas Latvijas uzņēmumiem, kas strādā aizsardzības tehnoloģiju jomā. Tuvums Ukrainai un reģiona izpratne ļauj tiem cieši sadarboties ar tehnoloģiju lietotājiem.
Sarunā viņš salīdzina dažādu valstu uzņēmumu pieeju kara tehnoloģiju izstrādei. Latvijas uzņēmumu priekšrocība ir ciešā saikne ar vienībām, kas izmanto to risinājumus, ieinteresētība saņemt atgriezenisko saiti un gatavība operatīvi veikt nepieciešamos tehnoloģiju pilnveidojumus.
Attīstību kavē valsts birokrātiskie procesi
Jānis Sārts uzsver, ka attīstību kavē valsts darbs miera laika režīmā, birokrātiskie procesi un ierastās iepirkumu procedūras. Lai rīkotos ātrāk, būtu jāmaina veids, kā valsts pieņem lēmumus un ievieš jaunus risinājumus.
“Mēs joprojām funkcionējam kā miera režīmā, ļoti lēni. Daudz runāts par birokrātiskiem procesiem un tā tālāk. Šādā veidā tu nevari izdarīt to, ko dara Ukraina. (…) Mums fundamentāli jāmaina veids, kā mēs to darām, un jāakceptē, ka tur būs mazāk caurspīdīguma,” saka Jānis.
“Tas ir tas lielais Eiropas stāsts. Mēs esam tik ļoti sastrukturizējuši noteikumu noteikumos visu, ka mēs vairs netiekam līdzi. Un tas ir tas paradokss. Es braucu uz Silīcija ieleju. Es teiktu, ka 25% – 30% cilvēku, ar ko es tur runāju, ir eiropieši. Bet tas nenotiek Eiropā…. Labā laikā to var atļauties. Tas ir jauki. Bet vētrā?” vaicā Jānis.
Ko uzņēmējiem darīt jau tagad
Elvis jautā, ko praktiski vajadzētu darīt uz nākotni vērstam uzņēmējam papildus rūpēm par kiberdrošību, datiem un to kontroli.
Jānis Sārts iesaka:
- Sekot līdzi tehnoloģiju pārmaiņām, lai saprastu, kas notiek un kas varētu būt turpmāk.
Biznesā arvien vairāk priekšroka ir tam, kurš saprot, kas notiek un kādas ir tendences. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un uzņēmuma lielums vairs nav tik noteicoši faktori kā agrāk. Arī neliels Latvijas uzņēmums var izmantot jaunas iespējas, ja par tām uzzina laikus.
- Jo ātrāk un kvalitatīvāk varēs mijiedarboties ar mākslīgo intelektu, jo labāk.
“Tā būs lieta, ar ko mums visiem būs jādzīvo,” saka Jānis Sārts. Ar mākslīgo intelektu būs jāiemācās strādāt. Kā piemēru viņš min centra veidoto kursu stratēģiskajiem komunikatoriem. Tā saturs katru gadu ir pilnībā jāpārveido, jo tehnoloģijas mainās ļoti strauji.
Pusgada nokavēšanās uzņēmumam var nozīmēt, ka kāds no tā konkurētspējas balstiem vairs nedarbojas. Jauna tehnoloģija var īsā laikā padarīt nevajadzīgu veselu biznesa ekosistēmu.
- Laikus izlemt, kā sevi pozicionēt, jo būs arī biznesa nišas ar personalizētām precēm vai pakalpojumiem.
Arvien vairāk darbu veiks automatizētas sistēmas. Bet tajā visā būs vieta arī konkrētam cilvēkam pielāgotiem un individualizētiem produktiem vai pakalpojumiem.
Jānis Sārts iesaka sekot pārmaiņām un prognozēt iespējamo attīstību, lai laikus peņemtu lēmumus.
Vai vēlēšanās uzvarēs tas, kuram būs labāks mākslīgais intelekts?
Jānis Sārts uzskata, ka 20. gadsimta vēlēšanu regulējums nav piemērots jaunajām tehnoloģijām. Valdību spēja tās kontrolēt samazināsies, ja valstis nesadarbosies ar uzņēmumiem, kuru rīcībā ir noteicošās tehnoloģijas.
Viņš pieļauj, ka jau nākamajā vēlēšanu ciklā priekšrocību varētu iegūt politiskais spēks, kuram būs labāks mākslīgais intelekts un kurš pratīs to labāk izmantot.
Jāņa ieskatā atšķirību var radīt arī nevienlīdzīga piekļuve jaunākajiem modeļiem. Vienam kandidātam jauna modeļa iespējas var būt pieejamas vairākus mēnešus agrāk nekā citiem. Tas rada jautājumu, kādi noteikumi vēlēšanām būs vajadzīgi šādā vidē.
Vēlies uzzināt vairāk?
Visu sarunu ar Jāni Sārtu klausies raidierakstā!
Klausies arī citas sarunas Excellent.lv, YouTube, Spotify, Apple Podcast!
Raidierakstā “PIETURA – Digitalizācija” runājam par industrijām, izaicinājumiem, risinājumiem un interesantām detaļām digitalizācijas ceļojumā.
Iesaki arī savu tēmu raidierakstam, rakstot uz info@excellent.lv!
